Atbrīvots ceļš ūdeņu skrējienam pār dolomītiem
Ziemeļvidzemes lauki un meži slēpj dažādas nelielas, bet neparastas aizsargājamās dabas teritorijas. Viena no tādām ir Kalamecu-Markūzu gravas. 2013. gada 18.-19. jūlijā projekta „Zaļais koridors” ietvaros gravās notika praktiskais seminārs-talka.
Talkas laikā tika novākti koku sanesumi un sagāzumi upītēs, atbrīvojot ceļu ūdens plūsmai, kā arī lejtecē nojaukti bebru dambji. Novāktie sagāzumi apmeklētājiem ļaus labāk saskatīt un novērtēt gravu savdabīgo skaistumu. Talkā piedalījās DAP Vidzemes administrācijas darbinieki, kā arī vietējie iedzīvotāji. Šajā vasarā ūdens līmenis upītēs ir ļoti zems, augštecē tās gandrīz izsīkušas, atsedzot dolomīta slāņus gultnē. Gravas visiespaidīgāk izskatās pavasara palu periodā vai pēc lielām lietavām, kad pa gravām plūstošās upes pildās ar ūdeni, veidojot krāces un ūdenskritumus.
Valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais objekts „Kalamecu-Markūzu gravas” atrodas 5 km uz ziemeļiem no Gaujienas. Tas ir divu kanjonveidīgu gravu komplekss, kas veidojies dolomīta slāņos, veidojot atsegumus un nelielus ūdenskritumus upītes gultnē.Gravās skatāmi augšdevona dolomīta atsegumi, kopā atsedzas pilns Pļaviņu svītas Sēlijas un Atzeles slāņu griezums ar kopējo biezumu 8 m.
Kalamecu gravas garums ir 240 m, platums apakšējā daļā 10 m, augšējā 20 līdz 22 m, dziļums 12 m. Gravu izskalojusi Kalamecu upīte, kas sākas purvā pie Gaujienas. Tās gultnē izveidojušies 7 ūdenskritumi (augstums 0,3 – 0,6m un platums 2 – 2,5 m). Stāsta, ka gan gravas, gan strautiņa vārda igauniskā nozīme esot «zivju mežs», un tas ir arī nu jau pamestu, gravas tuvumā esošu māju nosaukums.
Uz Markūzu gravu jāiet kādu gabaliņu pāri pļavai, tur arī plūst upīte, kas iztek no tā paša purva, kur Kalameca. Gravas garums ir aptuveni 1 km, reljefs atšķirīgs. Krasti stāvāki un ne tik krāšņi, bet šai gravai ir sava ala - apmēram 1,2 m augsta un 8 m dziļa. Tā ir mākslīgi radīta, iegūstot dolomītus. Vietējie stāsta, ka dolomīta istabā, kurai ir šaura ieeja un izeja, pēc kara slēpušies mežabrāļi.
Gravas nogāzēs vietām izveidojušās negatīvas dolomīta pārkares no viegli grūstošiem bluķiem, tāpēc, aplūkojot objektus, jāievēro piesardzība.
Sandra Ikauniece
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģiona
projekta „Zaļais koridors” vadītāja
Projektam finansējums piešķirts Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, tiek realizēts Dienvidigaunijas un Ziemeļvidzemes pierobežas reģionā.