Dabas pieminekļa teritorijā iekļauta Ostupes ieleja aptuveni 3 km garā posmā.
Upes ieleja šajā posmā pārsvarā ir klāta ar egļu mežu, ar atsevišķām laucēm un melnalkšņu audzēm palienē, un atsevišķām liepām ielejas ietvaros. Upes gultne ir līkumota un tās krastos atrodas smilšakmens atsegumi. Kopumā ielejā ir salīdzinoši liela dabas un ainavu daudzveidība, kā arī tā lielākoties ir maz cilvēka saimnieciskās darbības ietekmēta.
Upes ieleja sākotnēji ir veidojusies vienlaikus un mijiedarbojoties ar senā Baltijas baseina, Baltijas Ledus ezera, akumulatīvajām krasta formām un ir salīdzinoši sekla. Relatīvais nogāžu augstums lielākajā daļā ir ap 4 m un tikai īsākā posmā, tuvāk augšgalam, palielinās līdz 7-8 m. Upes gultne pārsvarā nav cilvēka pārveidota un tai ir vidējs līdz liels kritums un izteikta līkumainība (meandri).
Dabas pieminekļa posmā atrodas virkne aizsargājamu biotopu, tai skaitā smilšakmens atsegumi, kopskaitā ap 30. Atsegumi pārsvarā ir nelieli, bet ar diezgan bagātīgu sūnu un ķērpju apaugumu.
Upes ielejā – pamatkrasta pakājē ir diezgan daudzi sīki vai nelieli minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, kuros vietumis notiek rūsainu dzelzs savienojumu izgulsnēšanās.
Upju straujteces izteiktākas un izteiksmīgākas ir posma augšgalā, kur ir arī nelieli akmeņaini posmi un oļainas sēres. Lejteces galā gultne ir dziļāka un pārsvarā smilšaina.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), smilšakmens atsegumi (8220), veci vai dabiski boreāli meži (9010*), veci jaukti platlapju meži (9020*), aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*).
