Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Ropažu līdzenumā, Ogres kreisajā krastā.
Dabas pieminekli Ogres upes kreisajā krastā veido augšējā devona Franas stāva Daugavas svītas dolomīta atsegums ar brahiopodu un citu bezmugurkaulnieku, kā arī zivju atliekām. Nepārtrauktās atsegumu joslas garums ir 250 m, atsegumu augstums - līdz aptuveni 2 m. Šis ir samērā liels Daugavas svītas dolomītu atsegums, kuram līdzīgi, tuvākajā apkārtnē, nav pieejami.
Atsegums ir ainavisks, lai gan samērā zems. Skatu bojā Ogres HES darbības rezultātā pastāvīgi paaugstinātais ūdens līmenis.
Augšējā devona Franas stāva Daugavas svītu šajā vietā, pēc V. Sorokina datiem, veido Buregu un Altovas slāņi (t.i. Daugavas svītas augšējā daļa – Kranciema rida). Atseguma stratigrāfiskā nozīme nav liela, jo Daugavas svītas un tās Kranciema ridas stratotipi ir izvietoti arī citur, tomēr nozīmīgi ir daudzie organismu pārakmeņojumi, kas ļauj precīzāk pamatot dolomītu ģeoloģisko vecumu.
Dolomīti Ogres kraujā ir vidēji līdz sīkplātņaini un tiem raksturīga diezgan neregulāra uzbūve, ko nosaka daudzās dolomitizācijas rezultātā pārveidotās fosīlijas. Dolomītu slāņkopā vērojamas lēzenas struktūras, kuras, visticamāk, ir saistītas ar pleistocēna ledāju darbību. Lielākā daļa organismu atlieku ir izšķīdušas un to vietā ir saglabājušās kavernas un nospiedumi. Ogres dolomīta kraujas atsegumu ir aprakstījis Vitālijs Sorokins, kurš atzīmējis daudzveidīgus brahiopodus kā arī gliemežus, stromatoporas, zivju atliekas un tārpu ejas. Šī ģeovieta ir nozīmīgs Daugavas svītas seno organismu kompleksa piemērs.
Dabas piemineklī sastopamie Daugavas svītas dolomīti ir veidojušies seklā jūrā ar normālam tuvu ūdens sāļumu.
Ogres dolomīta krauja ir labi redzama tikai no Ogres labā krasta, lai gan tā atrodas kreisajā. Kreisajā krastā klintis atduras tieši ūdenī. Vislabāk tās pieejamas, braucot ar laivu. Atsegumam piemīt zināms ainaviskums, tomēr kā tūrisma objekts, savas nepieejamības dēļ, nav piemērots.
Šobrīd dabas pieminekli veidojošais atsegums ir daļēji applūdināts ar elektrostacijas ūdenskrātuves ūdeņiem un būtiski ģeoloģiskie procesi nenotiek.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājams biotops - karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).
