Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Bārtavas līdzenumā, Baltijas jūras krastā.
Dabas pieminekli veido Baltijas jūras pludmales posms - pati pludmale, priekškāpu josla un neliela daļa no krasta kāpu joslas. Nidas pludmales dienvidu daļā atsedzas jūras, pludmales un eolie nogulumi ar uzpūstu krasta kāpu. Pašā dabas pieminekļa ziemeļu daļā pludmales joslu veido vieta, kur pēdējo 2500 gadu laikā ir pilnīgi izskalota Litorīnas jūras nērija ar augsto kāpu joslu.
Mūsdienās jūra erodē bijušās Litorīnas jūras Nidas lagūnas zemo līdzenuma (Nidas purva) daļu un jūras krastā un pludmalē, epizodiski pēc vētrām, atsedzas kūdra, sapropelis un mālainas kūdras slāņi ar nesadalījušos koku stumbriem, zariem un celmiem.
Dabas pieminekļa Nidas pludmale kopējais garums ir 3,4 km.
Pludmali veido dažāda rupjuma smilts ar oļiem un grants joslām, kuru atsevišķos gados, sevišķi pagājušā gadsimta 60.-80. gados, aizstāja tīra oļu pludmale. Pēdējās desmitgades laikā Nidā nav vairs sastopama tipiskā oļu pludmale. Dabas pieminekļa dienvidu daļā pludmales tips ir grants-smilts-oļu (dominējošā frakcija mainīga) pludmale, pašā ziemeļu daļā tā pāriet smilšu pludmalē ar mainīgu oļu piejaukumu. Pludmales platums miera periodā (vasarā) ir no 20 līdz 40 m. Jūras zemūdens nogāzes seklūdens joslā ir smalkas smiltis ar vienu zemūdens vālu, bet dziļāk par 5 m izobātu, sevišķi pret Papi – grantaina smilts ar oļiem un laukakmeņiem.
Nidas apkārtnē jūrai raksturīgs zems (no 3 līdz 10 m vjl.), izlīdzināts krasts ar šauru (10-20, vietām līdz 50 pat 200 m) krasta kāpu joslu, kas vētru laikā daļēji tiek erodēta un atkāpjas iekšzemes virzienā. Vētrās priekškāpa tiek erodēta un ir vāji atjaunojas bezvētru gados.
Zem kāpu smiltīm, 1-2 m v.j.l., ieguļ Litorīnas jūras Nidas lagūnezera sapropelis un māls, ko pārsedz purva kūdra. Ap 1,5 km uz dienvidiem no Papes kanāla, pret Jauno mežu jūra erodē Nidas purvu, un minētie nogulumi vietām atsedzas pludmalē.
Pamatkrasts starp Nidu un Papi kopš 1933./34. gada ir atkāpies maksimāli par 20-50 m. Nidas ciema dienvidu galā - līdz 80 m. Lietuvas pētnieki prognozē, ka saistībā ar Būtiņģes naftas termināla darbību, nodrošinošo krasta hidrotehnisko būvju celtniecību, Nidas apkārtnē Latvijā pamatkrasta erozija turpināsies.
Dabas pieminekļa teritorija pēc Latvijas jūras krasta erozijas risku noteicošajiem, lokālajiem apstākļiem pieskaitāma pie 5. krasta rajona (atklātās Baltijas jūras krasts), kas raksturojas ar augstu erozijas risku, apbūves un infrastruktūras apdraudējumu un lokālu plūdu risku vētrās ar vējuzplūdu līmeni lielāku par 1,2m vairāk kā 5 stundu laikā.
Dabas pieminekļa teritorija ir atklāta, priekškāpa nedaudz apaugusi ar krūmiem un kokiem.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2130*), pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm (2140*), embrionālās kāpas (2110 ).
