Teritorija ir izvietojusies Augšdaugavas pazeminājumā, Daugavas senlejā, upes Tartaka lokā, kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido Daugavas senlejas nogāze ar mazo upīšu – Mālkalnes un Poguļankas ieleju lejteces posmu. Nozīmīgākie ģeoloģiskie veidojumi teritorijā ir avotu grupa Daugavas kreisajā krastā pie upes ūdenslīnijas.
Avoti izplūst Daugavas gultnē, augstā ūdens līmenī tie atrodas zem ūdens, zemā līmenī – pašā upes krastā, virs ūdens. Avoti ir kāpjoši un ar ūdeni tiek iznesta smalka smilts, kas ir gandrīz baltā krāsā, ar nelielu vizlu piejaukumu. Iznestais materiāls pie avotiem veido nelielus iznesu konusus.
Avoti, visticamāk, veidojas atslogojoties 20-25 m biezam starpmorēnu ūdens horizontam, kas ieguļ 80-110 m v.j.l. atzīmes un ko veido limnoglaciālas izcelsmes smilts un grants nogulumi, un kas satur vāja spiediena ūdeņus. Līdzīga sastāva nogulumi - gaiša smalka smilts – novērojama atsegumos Poguļankas upītes krastos.
Kopumā, konstatēti trīs avoti. Pirmais avots, skaitot upes tecēšanas virzienā, ir lielākais, tā veidotais iznesu kons ir ap 1,5 x 2 m liels, gandrīz koncentrisks, iznestā slāņa biezums ap 1 m. Visticamāk, pavasarī šie nogulumi ledus iešanas laikā tiek aizskaloti un katru sezonu uzkrājas no jauna. Otrais avots ir neliels, tā iznesu kona izmēri ir 0,5 x 0,7 m, augstums ap 0,3 m, bet upes gultnē novērojamas senāk iznesta materiāla paliekas, kas aizņem līdz 2 x 2 m lielu laukumu. Trešais avots ir vairāku nelielu avotu grupa, te dominē gruntsūdeņi ar paaugstinātu dzelzs saturu, kas liecina par to, ka šī ir cita slāņa ūdeņu atslodzes vieta.
Avotu hidroģeoloģiskie apstākļi nav tikuši detalizēti pētīti. Aptuveni novērtējot – lielākajam avota ūdensdeve ir līdz 1 L/s, otrajam – ap 0,5 L/s, trešajam – ap 0,2 L/s. Apsekošanas laikā, 24.10.2014., noteiktie avotu ūdeņu fizikāli ķīmiskie parametri bija sekojoši:
- pirmais avots – pH 7,59, temperatūra 8,7oC, elektrovadītspēja 520 μS/cm;
- otrais avots – pH 7,6, temperatūra 8,6oC, elektrovadītspēja 515 μS/cm,
- trešais avots – pH 7,76, temperatūra 6,5oC, elektrovadītspēja 420 μS/cm.
Daugavas krastiem piemīt augsts ainaviskums.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
