Loša atsegumi

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Vadakstes līdzenumā, Loses un Ventas senleju savienojuma vietā.

Dabas pieminekļa teritorijā ir izplatīti un dažos nelielos atsegumos pašā Loses krastā ir redzami glacitektoniski traucēti, slīpi guloši un ar pleistocēna nogulumiem daļēji sajaukti vidējās juras Kelovejas stāva vidējā un augšējā pastāva Papartines un Skinijas svītas nogulumiem analoģiskie gravelīti, smiltis, smilšakmeņi, smilšaini kaļķakmeņi ar oolītiem, pārogļotās koksnes un jūras bezmugurkaulnieku daudzveidīgām atliekām. Loša gultnē, kā arī vietām tā kreisajā krastā virs Papartines svītai analoģiskiem nogulumiem kādreiz ir bijuši sastopami Kelovejas augšējā pastāva Skinijas vai pat augšējās juras Oksfordas stāva Ažuolijas svītas nogulumiem analoģiskie tumši pelēki un melni smilšaini aleirolīti un māli ar pirīta konkrēcijām, ar retām amonītu, citu nektona organismu atliekām un bagātīgi pārstāvētām foraminīferu čaulām. Apsekojuma laikā ūdens līmenis Losī gan ir bijis pārāk augsts, lai spriestu par tā gultnē esošo materiālu.

Teritorijā juras sistēmas nogulumieži ir ļoti daudzveidīgi, tos pārstāv dažādi smilšaini mālaini, kā arī karbonātu veidojumi.

Vidējās juras Kelovejas stāva smilšaini karbonātisks materiāls ir raksturīgs Papartines un Skinijas svītai, kas, domājams, uzkrājies seklajā jūrā samērā netālu no krasta, kāpjošā ūdens līmeņa apstākļos, par ko liecina daudzveidīgās jūras bezmugurkaulnieku fosilijas, getīta oolītu un pārogļotās koksnes iekļāvumi. Mālainie nogulumi ar pirīta konkrēcijām, retām galvkāju čaulām un foraminīferu bagātīgu kompleksu liecina par jaunāka, augšējā Kelovejas pastāva Skinijas svītai vai pat augšējās juras Oksfordas stāva Ažuolijas svītai atbilstošā materiāla klātbūtni. Šie nogulumi ir veidojušies jūrā, samērā dziļā ūdens, mīkstās, mālainās gultnes un pazemināta skābekļa satura apstākļos. Domājams, pleistocēna beigās, Vislas apledojuma Gulbenes fāzē juras nogulumi tika dislocēti, vietām atrauti no citiem pamatiežiem un daļēji sajaukti ar kvartāra nogulumiem.   
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*).