Teritorija ir izvietojusies Liepas devona mālu atradnes karjerā, Gaujavas zemienē.
Dabas piemineklis ir pasaules nozīmes vidusdevona Živetas stāva Lodes svītas fosīlo atlieku atradne, kas atrodas pašlaik neizmantotā karjera daļā. Atliekas atrodamas māliežu slāņos un ir saglabājušās neparasti labi.
Ģeologs V. Kuršs 1970. gada 16. jūnijā aptuveni 3 m biezā pelēko mālu slāņkopā atrada vairāku veselu bruņuzivju ķermeņu šķērsgriezumus, ko tūlīt novērtēja speciālisti paleontologi. 1971. gadā paleontoloģes Ļ. Ļarskas sākās plaši pētnieciski izrakumi. Pētnieki atrada pilnīgi veselus zivju skeletus, kas pieder trīs sugām - Asterolepis ornata Eichw., Laccognathus panderi Gross un Panderichthys rhombolepis Gross. Tie bija pirmie veselu bruņuzivju Asterolepis atradumi pasaulē. Tika precizēta arī daivspuru zivju uzbūve. Atrastās fosilijas atrodas nozīmīgos bijušās PSRS muzejos, stends ir arī Latvijas Dabas muzejā. Sākotnējā māla lēca karjerā vairs nav saglabājusies, bet līdzvērtīgas fosīlo atlieku iegulas atrastas arī citās karjera daļās.
1980.-os gados I. Upeniece ir atklājusi un pētījusi zivju mazuļu kapsētas, kas arī kalpoja par pamatu ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statusa noteikšanai. Pārsvarā šeit atrasti Asterolepis ornata un akantodes Lodeacanthusgaujicus mazuļi, bet atrodami arī citu sugu zivju mazuļi un pieaugušās zivis, kā arī daudzveidīgu bezmugurkaulnieku un augu atliekas. Posmkājus pārstāv vēžveidīgie (Mysidacea, Conchostraca, Ostracoda) un retākie vēžskorpioni (Merostomata).
Garnelēm līdzīgie ap 1 cm gari Mysidacea vēzīši pieder jaunai sugai un karjerā atrodami tūkstošiem. Neparasts atradums ir parazītiskie plakantārpi (Platyhelminthes). Lodes karjers ir vienīgā vieta pasaulē, kur paleozoja nogulumos atrastas to fosilās atliekas (Upeniece, 1998). Plakantārpu atliekas lielākoties ir āķi, ar kuriem tie ieķērās jaunajās bruņuzivīs, akantodēs un mizīdu vēzīšos. Augu atliekas pieder vienai pirmkailsēkļu (Progymnospermopsida) sugai Svalbardia banksii, kā arī aļģēm (?) Platyphyllum sp. un Trochiliscus sp. (Kuršs et al., 1999; Jurina, Raskatova, 2012).
Kopumā karjerā atrastas 14 zivju un bezžokļeņu sugu atliekas, bezmugurkaulnieki un vairāku sugu augu makro- un mikroatliekas (Kuršs et al. 1999; Forey et al. 2000; Zupiņš, 2001; Jurina, Raskatova, 2012). Mugurkaulniekus pārstāv Psammolepis alata Mark-Kurik, Psammolepis paradoxa Agassiz; zivis: Asterolepis ornata Eichwald sensu Agassiz, Lodeacanthus gaujicus Upeniece, Glyptolepis baltica Gross, Laccognathus panderi Gross, Strunius sp. nov., Latvius sp. nov., Eusthenopteron kurshi Zupiņš, celakants Miguashaia grossi Forey, Ahlberg, Lukševičs et Zupiņš, Panderichthys rhombolepis (Gross), neidentificēta plaušzivs, Cheirolepis sp. un citas. Vietām atrasti īpaši blīvi zivju sakopojumi, kur saglabājušies simtiem veselu Asterolepis ornata un vairāki Laccognathus panderi skeleti, kā arī retākie Panderichthys rhombolepis un Eusthenopteron kurshi skeleti. Īpaši labi zivju atliekas saglabājušās noslīdeņu depresiju smalkajos mālos. Lieliski saglabājušās zivju atliekas ļauj veikt precīzus senās dzīvības pētījumus.
Lodes karjerā atrod vairākus iežu litoloģiskos tipus. Karjerā dominē aleirolīti un māli, retāk sastopami smilšakmeņi. Labākie paleontoloģiskie atradumi ir saistīti ar mālainajiem nogulumiem, bet smilšakmeņos sastop tikai fragmentāras atliekas. Nogulumi veidojušies, kad teritorija atradusies ekvatoriālajā, iespējams, pasātu joslā ar sezonālu nokrišņu sadalījumu. Ar fosīlijām bagātās mālainās nogulas uzkrājušās devona perioda noslīdeņu ieplakās. Nogulu izgulsnēšanās laikā šeit atradusies ar barības vielām ļoti bagāta delta, lielas upju sistēmas deltas nogāze. Fosīlo zivju kapsētas varēja rasties izskalojumu, mālainā materiāla uzkrāšanās un noslīdeņu veidošanās procesos. Zivju mazuļu kapsēta, iespējams, radusies seklos ūdeņos mierīgos hidrodinamiskos apstākļos.
