Teritorija ir izvietojusies Ziemeļkurzemes (Dundagas) augstienes rietumu malā, Liepniekvalka ielejā.
Dabas pieminekli veido 21 m gara un līdz 4 m augsta vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens siena Liepniekvalka labajā krastā, kurā ir nišas, divi avotiņi un piecas alu labirinta ieejas, pa kurām var nonākt vairākās vairāk vai mazāk saistītās telpās. Ap 150 m augšpus labirinta, Liepniekvalka labajā krastā ir divi 4 un 6 m gari un līdz 2 m augsti smilšakmens atsegumi. Viens no tiem ar mazu avotiņu.
Alu kopgarums kādreiz sasniedzis 80 m, bet tagad ejas, kas savieno 3 lielākās alas daļas ir šauras un aizbirušas, tāpēc to kopgarums ir mazāks - aptuveni 60 m. Alās atrodas vairāki pīlāri. Atseguma abās malās no klints pakājes iztek nelieli avotiņi, bet alas ir sausas. Šīs ir Kurzemē garākās daļēji dabīgās alas.
Ieži, kas atsedzas, ir raksturīgi vidusdevona , visticamāk, Burtnieku svītas smilšakmeņi. Smilšakmens ir gaiši dzeltenpelēks, slīpslāņots ar mālaina materiāla starpslāņiem.
Visa atseguma virsmā atsedzas dažādā mērā – stipri un vidēji cementēts smilšakmens. Apmēram līdz 0,8 m augstumam no pamatnes ir stiprāk cementēts smilšakmens, kas veido kāpli, virs tā ierobs, kuru veido vājāk cementēts smilšakmens ar izteiktu mālainu starpkārtu, kas vienā atseguma malā sasniedz 10 cm biezumu, bet otrā ir niecīga. Klints augšējā daļā atkal stiprāk cementēts smilšakmens, cements ir karbonātisks un nevienmērīgs, kunkuļains.
Alas veidojušās pazemes erozijas procesos, iespējams, ka jau leduslaikmeta noslēgumā un sākotnēji bijušas daļēji aizpildītas ar smilts nogulumiem. Tās atraktas 1988. Gadā.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
