Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes labajā pamatkrastā.
Dabas piemineklis veido devona Daugavas svītas Oliņkalna ridas, iepriekš sauktas par Porhovas un Svinordas slāņiem, dolomītu un mālaini karbonātisku nogulumu neliela atsegumu josla Gaujas labajā pamatkrastā. Klintis ir ievērojami aizaugušas. Aizsargājamā objekta atsegumu joslas kopējais garums ir 250 m, bet lielāko daļu tajā veido pārtraukumi.
Dolomītu un mālaini karbonātisko nogulumu uzbūve ir slāņota. Atsegumos ir pārstāvēti sīkplātņaini dolomīti, mālaini dolomīti, dolomītmerģeļi, kā arī biezplātņaini, kavernozi dolomīti. Kkavernas veidojušās organismu atlieku šķīšanas rezultātā, vietām kavernās ir kalcīta žeodas. Dolomīti un mālainie dolomīti šajā griezumā ir daudzkrāsaini – zaļgani, rozā un violeti. Vienā no atsegumiem dolomītus pārsedz neliela biezuma violeti māli.
Ievērojamākais objekts atsegumu joslā, tuvāk tās augšgalam, ir neliela antiklināla kroka dolomītu slāņkopā. Šajā vietā dolomītu atsegumiem arī maksimālais augstums – 3,5 m, taču to apakšdaļa ir aizaugusi. Šeit masīvi dolomīti mijas ar māliem un dolomītmerģeļiem. Dolomītu slāņu biezums ir 15-40 cm, tie ir viendabīgi, maz kavernozi, taču vietām ir kavernas ar kalcīta žeodām. Šeit dolomītu zaļganajā pamatmasā ir violeti, raibi lāsumi.
Devona Daugavas svītas Oliņkalna ridas nogulumi ir veidojušies seklā jūrā, kur normāla sāļuma ūdens pieplūda no austrumiem – Maskavas sineklīzes teritorijas. Par normāla sāļuma baseina esamību liecina dolomītos sastopamās organismu atliekas, kuru šķīšanas rezultātā ir veidojušās kavernas.
Mūsdienu ģeoloģiskie procesi ir mazaktīvi, nedaudz notiek Gaujas sānu erozija, kas uztur atsegumu neaizaugušu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas savienības aizsargājami biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*).
