Teritorija ir izvietojusies Imulas un Abavas senlejās, depresijā starp Ziemeļkursas un Dienvidkursas augstienēm.
Dabas pieminekli veido ainaviski izteiksmīga Imulas senlejas nogāze ar lielākiem augšdevona iežu atsegumiem. Aptuveni 14 m augstais smilšakmeņu, dolomītu, aleirolītu un māliežu atsegums atrodas upes labajā krastā un vairākos atseguma laukumos ietver Ogres, Stipinu un Amulas svītu slāņus. Slāņojuma īpatnības norāda uz mainīga dziļuma, seklūdens jūras apstākļiem. Lielākā daudzumā atrodamas izteiksmīgas halīta gliptomorfozes.
Augšdevona Frana stāva Ogres svītā, ko veido slīpslāņoti smilšakmeņi un mālaini aleirītiski nogulumi, sastopamas bagātīgas mugurkaulnieku fosīlās atliekas – pārsvarā Bothriolepis maxima, kā arī Psammosteus un Holoptychius ģinšu pārstāvji. Stipinu svītu pārstāv karbonātiski ieži – dolomīti un dolomītmerģeļi.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180), smilšakmens atsegumi (8220) un karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210). Imulas kreisajā krastā konstatēta daudzgadīgās mēnesenes (Lunaria rediviva) audze.
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs galvenokārt ģeoloģijas zinātnēm, bet vērtīgs arī kā augstvērtīga ainaviska teritorija ar būtiskām dzīvās dabas vērtībām.
