Dendroloģiskā vērtība. Parks ir dendroloģiski vērtīgs, šeit sastopami 13 dažādu sugu koki. Parka lielāko daļu aizņem mežaudze, kur dominē dažādi vietējo sugu lapu koki, jo īpaši - parastie oši (Fraxinus excelsior) un parastās liepas (Tilia cordata). Daudzi lielie un ļoti vērtīgie koki parkā ir pielāgojušies augšanas apstākļiem – tiem ir neraksturīgi augsti, dabīgi atzarojušies vainagi.
Dabas vērtības. Parkā aug bioloģiski veci, lielu dimensiju un dobumaini koki, kuri kalpo par mājvietu neskaitāmām dažādu dzīvo organismu grupām - sēnēm, sūnām, ķērpjiem, putniem, kukaiņiem u.c. Dažāda izmēra dobumus ligzdošanai izmanto dobumperētāji putni, piemēram, dzeņi un zīlītes. Vasarās dobumus dienošanai labprāt izmanto sikspārņi. Krotes parkā sastopami ekoloģiski vērtīgi koki, uz kuriem dzīvo divas īpaši aizsargājamas sugas - vabole lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita) un ķērpis sīkpunktainā artonija (Arthonia byssacea). Visā parkā konstatēta arī īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojamā suga - parka vīngliemezis (Helix pomatia). Visas trīs īpaši aizsargājamās sugas ir raksturīgas lapu koku mežiem vai parkveida ainavai.
Kultūrvēsturiskā vērtība. Krotes muižas pils celta ap 1860. gadu, tās īpašniece bija Šarlote Fon Sakena. No 1930.-1944. gadam pilī atrodas skola, ierīkota pagasta pārvalde, tiesa, pils zālē notikušas krāšņas balles. Diemžēl Krotes pils līdz mūsdienām nav saglabājies. Parkā bija sastādīti sabiezināti stādījumi no eksotu sugām un pa parka perimetru R malā sastādītas ošu rindas un grupas.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams dendroloģiskais stādījums
Kods: LV0470360
Administratīvais iedalījums: Priekules novada Bunkas pagasts
Stādīšanas gads: nav skaidri zināms
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
