Teritorija ietver Skujaines ielejā un senlejā, Zemgales līdzenumā, Viduslatvijas zemienē.
Dabas pieminekli veido trīs pamatiežu atsegumi Skujaines ielejas labajā pamatkrastā. Pamatkrasta piekājē atrodas vairāki sīki avotiņi, no kuriem lielākajam ūdensdeve ir aptuveni 0,5 l/sek.
Skujaines senleja veidojusies zemledāja kušanas ūdeņu erozijas rezultātā pēdējā apledojuma noslēgumā, pirms aptuveni 12 000 gadiem. Pēc ledāja nokušanas, senlejas gultnes daļā, Skujaines upīte izveidoja savu ieleju. Iežu atsegumi veidojušies Skujaines upītes sānu erozijas rezultātā.
Lielākā Klūnu atseguma augstums ir līdz 4 m, platums līdz 5 m. Tas ir augšdevona Famena stāva Tērvetes svītas stratotips. Atseguma griezuma lejasdaļu aizņem slīpkārtains, vāji cementēts, gaišs smilšakmens, augstāk - dolomītmerģeļa slāņi. Tie visi pieder Tērvetes svītai. Griezuma augšdaļā atrodas Sniķeres svītas dolomīti. Atsegumos 1983.-1998., 2009. un 2010. gados Latvijas Universitātes ģeologi un paleontologi veica izrakumus. Atrastas mugurkaulnieku atliekas - lielas artikulētas skeleta daļas, daivspurzivju zvīņu sakopojumi, plātņu fragmenti, kā arī sauszemes augu (iespējams, trimerofītu) atliekas, mieturaļģu oogoniji un pēdu fosilijas. Nogulumos ir pēcsedimentācijas deformācijas. Agrākos pētījumos konstatēti Phyllolepis tolli, Bothriolepis ornata, Chelyophorus verneuili, Holoptychius cf. giganteus, Homocanthus sveteensis, kā arī fosīlās tārpu ejas.
Sedimentoloģiskā analīze pierāda, ka nogulumi ir veidojušies deltas apstākļos, jūras vidē, fluviālo un plūdmaiņu procesu ietekmē.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), veci jaukti platlapju meži (9020*), nogāžu un gravu meži (9180*), smilšakmens atsegumi (8220) un avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (7220*).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir īpaši nozīmīgs kā stratigrāfiski nozīmīgu slāņu atsegumu vieta.
Augstvērtīga mazas upītes ielejas un senlejas ainava ar nogāžu mežiem un iežu atsegumiem.
