Dendroloģiskā vērtība. Stādījumu teritorijā ir sastopami seši dažādi kokaugu taksoni - parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum), saldais ķirsis (Cerasus avium), lapegle (Larix sp.), parastais ozols (Quercus robur), blīgzna (pūpolvītols) (Salix caprea), parastā liepa (Tilia cordata). Parkā, galvenokārt, dominē lapegles (Larix sp.), no kurām jau divas ir sasniegušas dižkoka statusu.
Dabas vērtības. Parkā ir sastopams ES nozīmes biotops - Ozolu meži (9160). Meža kokaudzē dominē veci ozoli, zemsedzē aug biotopam raksturīgie augi, kas izceļas ar pavasara aspektu, kā arī mežā lielā skaitā novērojamas dabisku meža biotopu (DMB) struktūras - veci lazdu puduri un veci, lielu dimensiju koki. Sastopamas divas dabisko mežu biotopu indikatorsugas un viena - speciālistu suga - piepe plaisājošā rūtaine (Xylobolus frustulatus), kas ir arī īpaši aizsargājama suga. Parkā ap dīķa augošos platlapju kokus apdzīvo īpaši aizsargājami ķērpji - kausveida pleirostiktas (Pleurosticta acetabulum), skleroforu ģints nagliņķērpji (Sclerophora spp.), kā arī brūngalvainās henotēkas (Chaenotheca phaeocephala). Alejā vienā no liepām konstatētas lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) kāpuru ekskrementu nobiras. Parka teritorijā konstatēti seši valsts nozīmes dižkoki.
Kultūrvēsturiskā vērtība. Dendroloģisko stādījumu pirmsākumi sākušies ar Jaunķeipenes muižas izveidošanos. Jaunķeipenes muiža tika izveidota 1743. gadā, kuras īpašnieks bija Lēvis fon Menārs. Šajā laikā tika ierīkots Ķeipenes muižas parks (2,8 ha) ar vērtīgiem introducēto sugu kokiem.
Aizsardzības kategorija: aizsargājams dendroloģiskais stādījums
Kods: LV0470560
Administratīvais iedalījums: Ogres novada Ķeipenes pagastā
Stādīšanas gads: 18. gs.
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
