Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Engures līdzenumā, tuvu šā brīža krasta līnijai, šaurā Litorīnas jūras stadijas krasta veidojumu joslā.
Dabas piemineklis "Kaltenes krasta veidojumi" ir nepilnus 3 km gara josla ar platumu līdz 350 m un ietver :
- krasta valni ar gliemju čaumalu atliekām,
- Litorīnas jūras seno erozijas stāvkrastu,
- stāvkrasta piekājei pieguļošo viļņu erozijas terasi,
- tagadējā krasta kāpli,
- pludmali ar smilts nogulumiem un izkliedētiem laukakmeņiem.
Litorīnas krasta krauja pie Kaltenes ir viens no retajiem posmiem Latvijas piekrastē, kur Litorīnas laikā notikusi jūras krasta erozija un ir saglabājies Litb fāzes transgresijas stāvkrasts.
Litorīnas jūras krasta valnis, kurā ir bagātīgs Litorīnas laika molusku atlieku saturs, ir izrakts, tomēr, tajā vēl ir atrodami jūras moluski - Cardium edule, Macoma baltica, Mytilus edulis, Litorina litorae u.c. Gliemeņu čaulām veikts radioaktīvā oglekļa datējums un tām noteiktais vecums ir 4335 ± 60 gadi (Tln–1458), un tas ir jaunāks par speciālista E. Grīnberga noteikto Litorīnas stāvkrasta kraujas vecumu - 4500-5000 gadi. Iespējams, ka gliemeņu čaulas ir piesārņotas ar jaunāku oglekli un iegūtais vecums ir jaunāks par reālo krasta vaļņa veidošanās laiku – Litorīnas jūras stadiju Lita. Pēc E. Grīnberga un Z. Meirona datiem, Lita krasta līnija Kaltenes apkārtnē ir izsekojama 8 m v.j.l.
Visā teritorijas garumā ir izsekojama Litorīnas jūras erozijas krauja - stāvkrasts, kura piekāje šobrīd atrodas 5 - 6 m v.j.l. Litorīnas krasta krauja pie Kaltenes ir viens no retajiem posmiem Latvijas piekrastē, kur Litorīnas laikā notikusi jūras krasta erozija un ir saglabājies Litb fāzes transgresijas stāvkrasts. Stāvkrasta kraujas relatīvais augstums morfoloģiski vislabāk izteiktajā posmā ir no 4-5 m teritorijas ziemeļ-rietumu daļā līdz 10 m dienvid-austrumos un nogāzes stāvums ir 25-28°. Šī krauja, iespējams, ir augstākais Litorīnas jūras stāvkrasts Latvijas piekrastē.
Kraujas piekājei pieguļ 10 - 150 m plata Litorīnas laika erozijas terase. Tās virsu veido plāna smalkas un vidēji rupjas smilts kārta ar izkliedētiem laukakmeņiem. Vietām smilts satur jūras gliemju čaulītes.
Kvartāra nogulumi – Litorīnas jūras stadiju Lita un Litb nogulumi, vietumis atsedzas Latvijas apledojuma glacigēnie nogulumi un vidējā devona Burtnieku svītas smilšakmeņi un māli.
Jūras piekrastē erozijas terase ir norobežota ar kāpli, aiz kuras ir pludmale ar smilts nogulumiem un izkliedētiem laukakmeņiem.
Teritorija ir skaists un ainavisks Rīgas līča krasts, kas ir samērā blīvi apdzīvots, bet ir saglabāta pieeja jūrai. Dabas pieminekļa teritorija ir nozīmīga rekreācijai.
Dabas pieminekļa teritorijā ģeoloģiskie procesi aktīvi izpaužas šaurajā pludmales joslā, kuru no straujām izmaiņām aizsargā seklūdens zonā esošie laukakmeņi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: mežainas piejūras kāpas (2180), ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2130*), smilšainas pludmales ar daudzgadīgu augāju (1640), daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs (1220), jūras piekrastes akmeņu sēkļi (1170), viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs (1310), priekškāpas (2120), sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*), mēreni mitras pļavas (6510), veci jaukti platlapju meži (9020*).
Teritoriju, lielā mērā, ir skārusi cilvēku saimnieciskā darbība. Daļa no laukakmeņiem ir pārvietoti un izmantoti ēku, krasta būvju un ceļu būvniecībā. Krasta valnim būtisks kaitējums ir nodarīts pagājušā gadsimta 50. gados, kad abpus Dūcumu mājām seklos karjeros ir norakatas gliemju čaulas, lai barotu mājputnu, un pārvietota grunts, kas izmantota Rīgas – Kolkas autoceļa būvēšanas laikā. Karjers ir bijis arī pie Mārtiņkalnu mājām, kur ir atsedzies akmeņu un lielu oļu materiāls.
