Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Engures līdzenumā, Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu joslā.
Dabas pieminekli veido Kaltenes kalvas, kas ir morfoloģiski izteiksmīgākā daļa no laukakmeņu vaļņiem un klājieniem aptuveni 12 km garā un līdz 3-4 km platā erātisko akmeņu sakopojumu joslā. Dabas piemineklī iekļauta vairāk nekā 3 km gara un nepilnus 2 km plata kalvu josla, kas sastāv no vairākām grēdām un vaļņiem. Josla atrodas starp Roju un Valgalciemu, gar mūsdienu Rīgas līča Kurzemes piekrasti, Baltijas ledus ezera erozijas – akumulācijas līdzenumā, 1-3 km attālumā no krasta līnijas. Tie ir izteiksmīgākie šāda tipa veidojumi Latvijā.
Lielmēroga kartēšanā konstatēti trīs akmeņu sakopojuma veidi - akmeņu grēdas un vaļņi, akmens bruģi (klājieni) un izkliedētu laukakmeņu lauki. Laukakmeņu grēdas un vaļņu izteiktākā orientācija ir ziemeļu-ziemeļrietumu – austrumu-dienvidaustrumu virzienā – nedaudz ieslīpi pret līča krastu. Vaļņi un grēdas ir līdz 0,6-1 km gari, 20-100 m plati, bet to relatīvais augstums sasniedz 5-6 m. Tie ir izliekti un nereti plānā neregulāri, nogāzes, galvenokārt, ir asimetriskas - lēzenākas pret jūru. Vairākos gadījumos dažādi orientētas laukakmeņu grēdas un vaļņi krustojas, sasniedzot maksimālo augstumu un platumu krustpunktu vietās.
Kaltenes kalvu iekšējā uzbūve nav pilnīgi noskaidrota. Grēdu un vaļņu augšdaļā vietas starp lielajiem akmeņiem bieži ir tukšas, bez nogulu aizpildījuma. Vietām, visbiežāk grēdas stāvākajā, rietumu nogāzē, spraugas un tukšumus starp akmeņiem aizpilda granšaina smilts, reizēm ar morēnas smilšmāla ieslēgumiem.
Grēdu veidojošie akmeņu izmēri ir dažādi. Visbiežāk akmeņi ir 0,7-1,0 m diametrā, bet atsevišķos gadījumos tie sasniedz 1,5 m. Lielākais laukakmens visā dabas pieminekļa teritorijā ir klaipveida formas gneiss (“Klaipakmens”) un tā garums ir 4,3 m, platums – 3,3 m, augstums – 1,3 m. Pēc sastāva dominē magmatisko un metamorfo iežu - galvenokārt granītu un gneisu sastāva laukakmeņi.
Kalvas ir skaisti un savdabīgi dabas veidojumi – laukakmeņu vaļņi, kas atrodas mežā un ir klāti ar sūnām. Ainaviski iespaidīgie laukakmeņu sakopojumi ir pievērsuši cilvēku uzmanību jau no seniem laikiem un vēsturiski cilvēki ir vainojuši Velnu par to izcelsmi. Lielākajām kalvām ir doti savdabīgi nosaukumi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: veci vai dabiski boreāli meži (9010*), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), staignāju meži (9080*), purvaini meži (91D0*) un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*).
Teritorija ir nozīmīga kā dabas tūrisma vieta. Savulaik daļa kalvu izmantota laukakmeņu ieguvei un arī laukakmeņu šķembu ražošanai. Velna kalvas dienvidu gals 30 m garumā ir norakts.
