Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Ogres ielejā, abos upes krastos.
Dabas pieminekli veido augšējā devona Franas stāva Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu, retāk citu smilšaini mālainu nogulumu ar karbonātu piejaukumu, atsegumu josla abos Ogres krastos. Atsegumu joslā ir garāki pārtraukumi, tāpēc dabas pieminekļa teritorija sastāv no divām daļām.
Dabas pieminekļa teritorijas augšējais jeb Glāžšķūņa posms ir 1,4 km garš un tas sākas uzreiz lejpus tilta pār Ogri Glāžšķūnī. Šī posma atsegumi atrodas abos upes krastos, ir līdz 5 m augsti un vienā daļā posma veido savdabīgu kanjonu. Šajā posmā dabas pieminekļa teritorijā ir ietverts arī aptuveni 100 m garš Ogres labā krasta pietekas - strauta lejasgals. Strauta ielejā, tā krastos un gultnē atsedzas dolomītsmilšakmeņi un veido ūdenskritumu kaskādi pār cieto iežu kāplēm. Strauta ieteka Ogrē ir 400 m lejpus tilta pār Ogri Glāžšķūnī.
Kalnrēžu posms atrodas 1,8 km lejup pa upi, netālu no mājām "Kraujas" un ietver 0,4 km garu kreisā krasta iecirkni ar atsegumiem, alu, kuras garums ir 3m, un avotu, kā arī vecā karjera vietu. Šajā posmā atsegumi ir augstāki – līdz 8 m.
Dabas pieminekļa teritorijas īpašā vērtība ir, ka tie ir lielākie un, iespējams, vienīgie Ogres svītas savdabīgo iežu - dolomītsmilšakmeņu - atsegumi Latvijā, kas ir augšējā devona Franas stāva Ogres svītas un tās Rembates ridas stratotips.
Kalnrēžu atseguma pamatnē zem Ogres svītas dolomītsmilšakmeņiem, iespējams, ir arī Katlešu svītas smilšaini-mālaini-karbonātisku nogulumu slāņi un iežu sagulumā novērojama lēzena antiklināla kroka.
Dolomītsmilšakmeņu uzbūvē novērojamas īpatnības – slīpslāņotā tekstūra, bioturbācijas pazīmes, smilšaināku un mālaināku kārtiņu mija, kas liecina par iežu veidošanās apstākļiem.
Ogres svītas nogulumi, domājams, ir veidojušies seklā baseinā ar intensīvu ūdens straumju darbību, tomēr periodiski ir notikusi arī karbonātu sedimentācija, par ko liecina augstais dolomīta saturs iežos. Bioturbācija liecina par intensīvu racējorganismu darbību.
Kopumā, teritorija ar Ogres upi un stāvajām dolomītsmilšakmeņu klintīm veido savdabīgu un skaistu ainavu. Ainaviski vērtīga ir ūdenskritumu kaskāde strautā un šī strauta sanesu akmeņainā sēre Ogres malā.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un nogāžu un gravu meži (9180*).
Teritorijas Kalnrēžu posmā atrodas vecs karjers, kurā 1930.-40. gados ir iegūts t. s. Rembates dolomītsmilšakmens (tas pats Ogres svītas dolomītsmilšakmens), kas pielietots kā būvakmens Rīgā - Mākslas akadēmijas galvenās ieejas kolonās, Dubultu baznīcas altārī, kā arī ēkas apdarei Rīgā, Smilšu ielā 1.
