Kalna Klauku ala un avots

Robežu shēma uz ortofoto pamatnes

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujavas zemienē.

Dabas pieminekli veido Gaujas senlejas pamatkrasta nogāze ar vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumiem 12 m augstumā, kuros ir izveidojušās divas alas ar spēcīgiem avotiem.

Kalna Klauku Baltā ala ir 8 m gara un to baltā smilšakmenī izveidojis un turpina veidot avots atseguma pamatnē. Alai ir plaisas veids un grīdas laukums 20 m², platums 5 m, augstums 3,0 m. Iekšienē sienu pāršķeļ 0,5 m plata un 3 m augsta, vertikāla plaisa.

Kalna Klauku Jaunā jeb Paunaga ala ir 25 m gara un no tās 1 m augstās ieejas ar ūdenskritumu izplūst avots. Dziļumā alas platums ir līdz 4,7 m, augstums līdz 2,6 m. Jaunās alas vietā 1970. gadā bija tikai liels avots un arī tagad ala pastāvīgi mainās, jo tajā notiek strauji erozijas procesi.

Ģeoloģiskos veidojumus dabas pieminekļa teritorijā veido irdens smilšakmens, Jaunajā alā smilšakmenī novērojamas krāsainas mineralizētu savienojumu migrācijas joslas.

Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un nogāžu un gravu meži (9180*).

Minētie dabas veidojumi ir nozīmīgi kā ainaviski izteiksmīgs komplekss ar ievērojamu izmēru alām un spēcīgiem avotiem.