Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas dienvidu puses nogāzēs,senlejas atzaros, gravās un ielejās.
Dabas pieminekli veido Kaktiņu grava, kas ir dziļa sengrava, un tās sāngravas, un proluviālie iznesu konusi. Kaktiņu grava ir viena no izteiksmīgākajām, dziļākajām un neskartākajām gravām Latvijas teritorijā. Tās augšgala posmā atrodas Kaktiņu klintis - augšējā devona Amatas svītas smilšakmens atsegumi ar vairākām alām. Nelieli atsegumi ir arī nelielajās sāngravās un blakus gravas gultnei. Sastopamo devona atsegumu stratigrāfiskā nozīme ir neliela, jo Amatas svītas atsegumi dabas piemineklim pieguļošajās teritorijās ir ļoti bieži sastopami, turklāt to atsegtības pakāpe un izmēri ir ievērojamāki, nekā Kaktiņu gravā satopamajiem. Ievērojamākā no Kaktiņu gravas alām ir Kaktiņu labirints – savdabīgs zemu, krustojošos eju tīklojums ar vismaz 7 ieejām smilšakmens iezī, izcilnī gravas kreisās (dienvidrietumu) nogāzes vidusdaļā. Labirinta eju kopgarums pārsniedz 40 m un tas 2004. gadā ir mākslīgi attīrīts no aizpildošajiem nogulumiem . Vēl divas alas atrodas Kaktiņu klintīs, gravas nogāzes vidusdaļā dažus desmitus metrus gravas lejteces virzienā - to eju garumi ir 5,5 un 6 m. Teritorijā ir arī vairākas nišas, tai skaitā arī viena plaisveida niša. Dziļajai gravai un sāngravām ir ļoti stāvas nogāzes, nereti uz tām ir sagāzušies koki, kas gravas padara grūti izejamas. Kaktiņu gravas garums ir aptuveni 600 m. Augšdaļā tā savdabīgi sazarojas, izveidojot divas paralēlas gravas ar vaļņveida ūdensšķirtni pa vidu. Salīdzinot ar citām tuvākās apkārtnes gravām, Kaktiņu gravā ir ievērojami vairāk laukakmeņu, kas pārsvarā atrodas gravas gultnē.
Dabas pieminekļa teritorijā reljefs ir stipri artikulēts. Gravu lielais dziļums un nogāžu ievērojamais slīpums rada priekšnoteikumus lineārās erozijas attīstībai. Kaktiņu gravas lejasdaļas posmā gravas gultni aizpilda akumulētās proluviālās sanesas un erozija koncentrējas sanesās iegrauztā grāvjveida gultnē, pa kuru notiek lietus un sniega kušanas ūdeņu notece.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un nogāžu un gravu meži (9180*).
Teritorija ir nozīmīga, kā vieta ar ierobežotu piekļuvi – netraucētu dabas procesu novērošanai. Gravās norisinās dažādi mūsdienu ģeoloģiskie procesi, kas nav uzskatāmi par bojājumiem. Gravā ļoti daudz ir kritušu ošu.