Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Amatas senlejas austrumu puses nogāzē.
Dabas pieminekli veido Amatas senlejas pamatkrasta nogāze, kurā atsedzas vairāki, līdz 8 m augsti smilšakmens iežu atsegumi 60 m garā posmā un Kājiņu ala. Alas visu eju kopgarums ir 30 metri un alas ieejas daļa ir kā niša ar pārkari - līdz 4 m augsta un 3,5 m plata, bet pati ieeja - ap 2,5 m augsta.
Gan atsegumi, gan ala ir skaisti un harmoniski dabas veidojumi. Ainaviskums ir novērtējams no neliela attāluma, jo pārskatīšanu apgrūtina stāvā pamatkrasta nogāze un mežs.
Atsegtie ieži ir raksturīgi vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi -slīpslāņoti un horizontāli slāņoti. Ala ir ievērojama sava eju garuma dēļ un tai ir savdabīgs un Latvijas alām netipisks plānojums ar vēdekļveidā izvietotu eju tīklojumu, kura izcelsme, iespējams, skaidrojama ar alas veidošanos vienlaikus ar Amatas senleju, zemledāja apstākļos, kušanas ūdeņiem zem liela spiediena migrējot caur ūdeni caurlaidīgo smilšakmeņu slāņiem.
Alai ir ļoti sarežģīta eju sistēma. Neparasta alas īpatnība ir tā, ka labajā alas atzarā tās grīda uz iekšu pazeminās tā, ka, iespējams, vēl viena alas ieeja ir aizbrukusi un meklējama kaut kur blakus pašreizējai. Alas sākumā, no nišas, uz divām pusēm aiziet ejas. Labais atzars ir apmēram 15 m garš, ar četriem pīlāriem un vismaz piecām sīkām sānejām. Šī alas daļa ir vieglāk pieejama un gaišāka, jo no āra iespīd gaisma. Kreisais atzars ir apmēram 15 m garš, ar vairākām sānejām, diviem lielākiem paplašinājumiem un diviem pīlāriem. Šajā atzarā, pa nelielu sāneju, līdz vidum iespīd gaisma, bet citādi šis atzars ir tumšs.
Alas sienās ir ļoti sens ieraksts no 1776. gada un senie petroglifi, kas ir īpaši aizsargājami. Atsevišķi seni iegravējumi ir gan smilšakmens atseguma, gan alas virsmās. Alas priekšnišā, 2,2 m no zemes, ir gada skaitlis 1776 un dažādi iegriezumi, kas atgādina ģerboņa aprises, bet no tā pa labi skrāpējumu jūklis ar lietuvēna krusta zīmi - piecstaru zvaigzni. Divus m no alas ieejas, kreisajā pusē, klints sienā ir iegriezts gada skaitlis 1873, kam blakus redzams pareizticīgo krusts. Alas labajā atzarā ir krustveida zīmes, kas ir unikāli petroglifi.
