Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Palsas senlejas nogāzē, upes labajā pamatkrastā.
Jaunžagatu krauja ir atsevišķs devona dolomītu atsegums Palsas upes labā pamatkrasta vidusdaļā, kurā atsedzas 60 grādu slīpumā saguloši, visticamāk, augšējā devona Franas stāva Daugavas svītas dolomīta slāņi. Slīpi gulošā dolomīta bloka garums ir aptuveni 15 m, bet augstums 3 m. Šī ir viena no retajām vietām Latvijā, kur pamatiežu slāņi ieguļ lielā slīpumā vai pat ir apgāzti otrādi.
Nozares eksperti izsaka minējumus, ka neparastie slāņu saguluma apstākļi, kas ir gan sasvērums, gan atrašanās griezumā desmitiem metru zemāk kā apkārtējās teritorijās, varētu būt radušies pagulošo slāņu izskalošanas (“sufozijas”) rezultātā.
Teritorija atrodas brahiantiklinālās Virešu struktūras ziemeļrietumu spārnā, kur citos tuvākās apkārtnes atsegumos ir sastopami Amatas un Pļaviņu svītas ieži. Jaunžagatu kraujas dolomīta bloks pēc V. Grāvīša viedokļa ir iegāzies senā sufozijas kritenē, kas saistīta ar Amatas svītas smilšakmeņu izskalošanu, un apvēlies gandrīz otrādi – par 120 grādiem un palicis stāvā leņķī pret horizontu. Šāds skaidrojums nav viennozīmīgs un iespējams, ka patiesais iemesls ir ledāja procesi, bet to būtu nepieciešams noskaidrot turpmākos pētījumos.
Slīpi gulošo dolomīta bloku veido slāņoti devona Daugavas svītas dolomīti, kam raksturīga viendabīgu un kavernozu dolomītu slāņmija. Viendabīgie ieži vietām ir sīkslāņoti. Kavernozajos dolomītos bloka DR (paceltajā) daļā atsegumā var noteikt stromatoporas, gliemežus un nelielas brahiopodu čauliņas, kas liecina, ka dolomīti devona periodā ir veidojušies seklā jūrā ar normālam tuvu ūdens sāļumu. Plātņu biezums visiem dolomītiem ir 10-20 cm, vienā gadījumā 30 cm. Slāņojuma virsmas vietām ir bedrainas un paugurainas, un uz tām ir hematīta uzsūbējumi. Kopējais atsegtās dolomītu slāņkopas biezums šeit ir 3,6 m.
Atseguma ziemeļaustrumu daļā dolomīti ir stipri apdrupuši un brekčijoti. Tur dolomītos ir arī citas deformācijas – krokas un sarežģītas struktūras. Arī citur dolomītu blokā ir brekčijošanās un slāņu izliekumi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), smilšakmens atsegumi (8220) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
Ainavu raksturo aizaugusī Palsas ieleja, kur Jaunžagatu krauja labi izceļas ar dolomītu gaišpelēko krāsu. Unikāls ir dolomīta slāņu slīpais sagulums, kas ir labi redzams.
