Lai atbaidītu izsalkušos migrējošo putnu barus no kultūraugu sējumiem un mazinātu to nodarītos zaudējumus, lauksaimnieki izņēmuma kārtā arī šajā pavasarī Dabas aizsardzības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) varēs pieteikties atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai jeb limitētai ieguvei.
Tāpat kā pagājušajā gadā kopumā šādā veidā iegūstamo zosu skaits noteikts līdz 1000 indivīdiem, taču šogad ar letālās atbaidīšanas metodi drīkstēs iegūt divu sugu putnus - sējas zosi Anser fabalis un baltpieres zosi Anser albifrons. Putnu sugas un skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā pašmāju un kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.
Šis ir otrais gads, kad Pārvalde izsniegs atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai, lai mazinātu zaudējumus augkopībā. Pēc iepriekšējās sezonas Pārvalde aicināja sniegt viedokli visiem atļauju saņēmējiem un saņemtie ieteikumi iespēju robežās ņemti vērā, izstrādājot kārtību šim gadam. Pirms kārtības noteikšanas notika gan konsultācijas ar citām valsts institūcijām un zinātniekiem, gan arī zemnieku un mednieku organizācijām.
Letālās atbaidīšanas mērķis ir samazināt migrējošo zosu radītos zaudējumus pavasarī un atļaujas tam varēs saņemt lauksaimnieki, kas audzē riskam visvairāk pakļautās kultūras, piemēram, ziemas kviešus, ziemas miežus, ziemas un vasaras rapsi, lauka pupas, zirņus, vasaras kviešus, auzas un kukurūzu.
Zosu ieguve ar medību ieročiem ir atļauta tikai, ja saņemta Pārvaldes atļauja, un atbaidīšanas laikā jāievēro gan atļaujas nosacījumi, gan medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Saņemot šādas izņēmuma kārtā izsniegtas atļaujas, būs aizliegts lietot un uz lauka līdzi ņemt svinu saturošu munīciju, zosu ieguve būs atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.
Jāņem vērā, ka zosu letālo atbaidīšanu nav atļauts pielietot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai, un limitētā zosu ieguve tiks atļauta tikai stingri noteiktās platībās līdz 15. maijam.
Gan Sugu un biotopu aizsardzības likums, gan Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālā izpratnē. Tomēr, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo sugu populācijām, ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu ieguvi un traucēšanu noteiktos gadījumos – piemēram, augkopībai nodarīto zaudējumu mazināšanas nolūkā.,.
Pēc speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi, jo lauksaimniecības zemju lietošanas veidam mainoties, tai skaitā pārveidojot zālājus par aramzemēm un veidojot lielākas vienlaidus lauku platības, putni labprāt izvēlas barošanos kultūraugos, kas veicina zosu skaita pieaugumu. Pagājušā gadsimta vidū zosu skaits Eiropā bija samazinājies līdz minimumam pārmedīšanas un dabisko biotopu izzušanas dēļ, un, pateicoties ieviestajiem stingrajiem aizsardzības pasākumiem, galvenokārt pavasara medību aizliegumam, vairāku zosu sugu populācijas šobrīd atjaunojas.
Pārvalde norāda, ka zosu letālā atbaidīšana nav vienīgā metode, lai atturētu putnus no barošanās sējumos. Lauksaimnieki var izmantot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.
Zosis ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
