Publicēts: 25.01.2018.
Nākamajā nedēļas nogalē 3. un 4. februārī ar dažādām izzinošām aktivitātēm dabā un pārgājieniem Dabas aizsardzības pārvalde aicina atzīmēt Starptautisko mitrāju dienu, kuras tēma šogad – “Mitrāji ilgtspējīgai urbānai nākotnei”.
Starptautiskā mitrāju diena tiek atzīmēta kopš Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971. gadā. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995. gadā.
Mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un tie nav tikai purvi, kā biežāk pierasts domāt. Mitrāji ir arī palienes, zāļu un kūdras purvi, dumbrāji, piekrastes un palienes pļavas. Īpaši svarīgi apzināties dabas saglabāšanas nozīmi tieši pilsētu iedzīvotājiem, kuru ikdienas paradumi nereti būtiski ietekmē dabisko mitrāju pastāvēšanu.
Pierīgā dabas draugus uz pārgājienu 4. februārī plkst. 10.30 aicina Ķemeru Nacionālais parks. Ķemeru “Meža mājas” dabas izglītības speciāliste Aija Balandiņa stāsta, ka pasākumā varēs kopīgi izzināt Ķemeru apkārtnes mitrāju pasauli kā neatņemamu Jūrmalas pilsētas sastāvdaļu.
“Arī ziemā daba parāda savu daudzveidību, turklāt pārgājiens ir lielisks veids, kā norūdīt savu organismu, vienlaikus uzzinot jaunus un interesantus faktus par dabu. Pārgājiena maršruts vedīs pa Ķemeru nomales mitrajiem mežiem līdz Slokas ezeram, bet vēlāk iepazīsim arī Slokas purvu un savdabīgo Kūdras ciematu. Ikvienā no šīm ekosistēmām mīt dzīvība, taču ziema to visu ļauj ieraudzīt no pavisam cita skatpunkta,” stāsta A. Balandiņa.
Savukārt Salacgrīvas novada Kuivižos 4. februārī interesenti varēs doties pārgājienā “Caur dumbrāju uz “čōrkim”, jeb piejūras niedrainajām lagūnām, kā tās dēvē vietējie. Pasākuma laikā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrs “Ziemeļvidzeme” aicinās uz sarunu par mitrāju nozīmi dabas procesu regulēšanā, kolāžu veidošanu un pārgājienu, kurā plānots iepazīt vienu no mitrāju veidiem – dumbrājus. Izmantojot lupas un kabatas mikroskopus varēs izpētīt melnalkšņus, tā iegūstot zināšanas par koka mizu, ķērpjiem, sūnām.
“Pastaiga vedīs caur dumbrāju, ļaujot mums kopīgi izprast, kāpēc tas tā tiek dēvēts. Turpinājumā dosimies uz pludmali un vērosim niedrāju, lai rastu atbildi uz jautājumu, kas ir “čōrkas”. Kad būsim tās atraduši, tad pētīsim, liekot lietā dažādus instrumentus – lupas, termometrus, augsnes parauga caurules,” stāsta dabas izglītības centra “Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma.
Izzinošs pārgājiens 4. februārī norisināsies arī Teiču dabas rezervātā, kas ir viens no lielākajiem sūnu purviem Baltijā un ikdienā bez Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu atļaujas nav apmeklējams.
"Pārgājiens Teiču purvā būs unikāla iespēja neskartās dabas baudītājiem izstaigāt Sildu taku ziemā, uzzināt par mitrājos dzīvojošo sugu daudzveidību un to lomu kopējās ekosistēmas saglabāšanā, kā arī baudīt klusumu un ļauties sajūtām vienā no Latvijas dabas bagātību krātuvēm,” stāsta dabas izglītības speciāliste, dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe.
Teiču dabas rezervātu Pārvaldes darbinieka pavadībā atļauts apmeklēt no laika periodā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim. Vasara un rudens ir tas laiks, kad cilvēki labprātāk dodas dabā. Šoreiz aicinām izmantot vienreizēju iespēju iepazīt Teiču purvu ziemā, piebilst R. Indriķe.
Mitrāju tematikai veltītas aktivitātes Latgalē norisināsies gandrīz visu februāri. Aktivitāšu mērķis ir iepazīstināt ar starptautiski nozīmīgiem mitrājiem Latgalē, to aizsardzību un apsaimniekošanu.
Par mitrājiem:
Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido – vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras purvi aizņem 10,4% no Latvijas teritorijas.
Mitrājiem ir nozīmīga ekonomiskā, zinātniskā, kultūrvēsturiskā un rekreācijas vērtība. Tie regulē ūdens režīmu, palīdz samazināt plūdus, veic ūdeņu attīrīšanu un papildina ar ūdeni gruntsūdeņus. Mitrāji ir arī nozīmīgi klimata pārmaiņu samazināšanā, jo tie piesaista ievērojamu no pasaules sauszemes oglekļa krājumiem. Mitrāji ir arī dzīvesvieta neskaitāmām augu un dzīvnieku sugām.
Vairāk par mitrājiem un Ramsāres konvenciju iespējams uzzināt Pārvaldes interneta vietnē: https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/ramsar_mitraji/.
Mitrāju dienas pasākumi Latvijā:
Pārgājiens Ķemeru Nacionālajā parkā
Laiks: 4. februārī plkst. 10.30
Vieta: Sākums pie Ķemeru dzelzceļa stacijas.
Norise: Pulcēšanās plkst. 10.30. Aicinām izmantot arī vilcienu, kas Ķemeros no Rīgas ienāk plkst. 10.22. Noslēgums – nedaudz pirms plkst. 14.00 dzelzceļa stacijā Kūdra. Atbilstoši vilcienu kustības sarakstam – būs iespēja atgriezties Ķemeros vai doties Rīgas virzienā. Maršruta garums – aptuveni 9 km, piemērots arī nūjotājiem. Dalība pārgājienā – bez maksas, taču nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 29149365 (Aija).
Pasākuma afiša>>>
“Caur dumbrāju uz “čōrkim”, pārgājiens Salacgrīvas novada Kuivižos
Laiks: 4. februārī, plkst 11.00
Vieta: Pulcēšanās Salacgrīvas novadā, Kuivižos, Kuivižu skatu torņa stāvlaukumā. Pārgājiena sākums un beigas Kuivižos pie Kuivižu skatu torņa.
Norise: Pārgājiena garums – 3 līdz 4 kilometri, ilgums līdz 4 stundām, maršruts: Kuivižu skatu tornis – dumbrājs – piekrastes niedrāji (Randu pļavu virzienā). Lūgums iepriekš pieteikties, zvanot Intai Somai pa tālruni 26329412, vai rakstot uz e-pastu inta.soma@daba.gov.lv
Pasākuma afiša>>>
Mitrāju dienas pārgājiens Teiču purva Siltu takā
Laiks: 4. februāris plkst. 11.00
Vieta: Pulcēšanās stāvlaukumā pie Sildu takas (Madonas novada Mētrienas pagasts, GPS X: 644126, Y: 6282048 Lat: 56.6603321, Lon: 26.3514100).
Norise: Maršruta garums apmēram 3,5 km, piemērots arī nūjotājiem. Dalība pārgājienā ir bez maksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots. Tamdēļ organizatori aicina iepriekš pieteikties, zvanot Regīnai Indriķei pa tālruni 29139677 vai rakstot uz e-pastu regina.indrike@daba.gov.lv
Dabas aizsardzības pārvalde aicina visu pārgājienu dalībniekus ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, kājās vilkt mitrumizturīgus un siltus apavus!
Pasākuma afiša>>>