Publicēts: 15.09.2017.
Ilustratīvs attēls
Atbildot uz aculiecinieku ziņojumiem un neskaitāmajiem jautājumiem par sumbra novērojumiem Dagdas novadā, Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros skaidro, ka vientuļš sumbrs ilgstoši šeit neuzturēsies, tāpēc aicinām sabiedrību būt tolerantiem pret šo dzīvnieku, vienlaikus savas drošības nolūkā būt piesardzīgiem tā tuvumā.
Visticamāk, šis sumbrs Latvijas teritorijā ienācis no Baltkrievijas. Šāda savvaļas sugu indivīdu pārvietošanās pāri valstu robežām piemērotu dzīvotņu meklēšanas nolūkos ir dabiska parādība un novērojama visām savvaļas sugām. Līdz ar to ir paredzams, ka pieaugot sumbru populācijas lielumam Baltkrievijā vai kādā citā Latvijas kaimiņvalstī, šādi sumbru viesošanās gadījumi Latvijā kļūs biežāki. Taču sumbrs ir bara dzīvnieks. Viens riesta laikā klejojošs sumbra indivīds nevar izveidot pastāvīgu populāciju, tāpēc nav sagaidāma tā ilgstoša uzturēšanās citu sumbru neapdzīvotā vietā.
“Atbilstoši aculiecinieku novērotajam sumbrs neizrāda lielas bailes no cilvēkiem, līdz ar to var secināt, ka dzīvnieks pirms nonākšanas savvaļā visticamāk audzēts nebrīvē, tādējādi pierodot pie pastāvīgas cilvēku klātbūtnes. Tomēr brīdinām, ka sumbrs kā jebkurš savvaļas dzīvnieks, izjūtot apdraudējumu, var kļūt bīstams cilvēkam un tādēļ, vērojot šo dzīvnieku, ir jāietur droša distance (vismaz 30 m) un jāizvairās no tieša kontakta ar šo dzīvnieku. Noteikti jāizvairās no dzīvnieka apzinātas piebarošanas, kas var sekmēt tā pierašanu pie cilvēka, veicinot dzīvnieka uzturēšanos apdzīvotu vietu tuvumā,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.
Vēsturiski sumbrs ir bijusi Latvijas savvaļā dabiski sastopama suga, līdz ar to sumbra atgriešanās Latvijas savvaļā ir dabisks process. Austrumeiropas mērogā sumbrs bija salīdzinoši bieži sastopams tomēr intensīvās medīšanas un dzīvotņu izzušanas dēļ tā populācija jeb indivīdu kopums līdz 20.gadsimta vidum bija praktiski izmirusi. Pēdējās desmitgadēs vairākās Eiropas valstīs tostarp Baltkrievijā, Polijā un Lietuvā ir veikti sekmīgi pasākumi, lai pavairotu sumbrus nebrīvē un pēc tam tos atgrieztu savvaļā.
No juridiskā viedokļa sumbrs ir uzskatāms par nemedījamo dzīvnieku, kura apzinātai ieguvei ir nepieciešama iepriekšēja Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Vienlaikus saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībām jebkura dzīvnieka nogalināšana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud tā veselību vai dzīvību. Šādā gadījumā atļauja nav nepieciešama, taču par šo notikumu nekavējoties ir jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei.