Ņemot vērā foto un video, kas parādījušies interneta vidē, kuros redzami valsts robežas pagaidu žogos sapinušies dzīvnieki, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) norāda, ka pagaidu žogs ir īstermiņa risinājums, kas īstenots ārkārtas situācijā.
Pārvaldes rīcībā pašlaik nav oficiālas informācijas, ka uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas uzstādītajā pagaidu žogā iet bojā meža dzīvnieki, taču pēc neoficiālām ziņām ir fiksēti trīs gadījumi. Reaģējot uz sociālajos medijos publiskoto informāciju, Pārvalde ir vienojusies ar Valsts meža dienestu kopīgi veikt uzraudzības funkciju pierobežas joslā esošajās aizsargājamajās dabas teritorijās un vienlaikus pievērst pastiprinātu uzmanību pagaidu žogam, lai pārliecinātos par situācijas nopietnību attiecībā uz dzīvnieku bojāeju.
Apsekojums dabā plānots ceturtdien, 4.novembrī. Balstoties uz apsekojumu rezultātiem un faktisko situāciju, ja būs nepieciešams, Pārvaldes speciālisti sagatavos ieteikumus Valsts robežsardzei, kā, ekspluatējot pagaidu žogu, mazināt dzīvnieku bojāejas riskus tajā.
Pārvalde iepriekš ir sniegusi ieteikumus Valsts robežsardzei par vides un dabas aizsardzības prasībām attiecībā uz valsts ārējās robežas ierīkošanu, tai skaitā par pastāvīgo robežas žogu, lai tas nodrošinātu dzīvnieku pārvietošanās koridorus un mazinātu dzīvnieku bojāeju un savainošanās riskus. Šajā brīdī uz robežas ir uzstādīts pagaidu žogs, par kuru, ņemot vērā ārkārtas situāciju un steidzamību, nav prasīts citu iestāžu viedoklis vai saskaņojums.
“Esam gatavi aktīvi iesaistīties un konsultēt Valsts robežsardzes speciālistus pastāvīgā robežas žoga izbūvē, lai valsts iedzīvotāju intereses, robežas drošības un dabas aizsardzības prasības tikti saprātīgi sabalansētas,” pauž Pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jautājumos A.Širovs.
Savvaļas dzīvniekiem cilvēku radītās robežas un pasaules kartes sadalījums valstīs nepastāv. Tie pārvietojas pa piemērotām dzīvotnēm, kas var atrasties vienlīdz vienā vai otrā robežas pusē. Tāpēc, izbūvējot pastāvīgu nožogojumu uz robežām, ir būtiski izvērtēt līdzšinējos aktīvākos dzīvnieku pārvietošanās koridorus un saglabāt tos, savvaļas dzīvnieku brīvas migrācijas un populācijas saglabāšanas un atjaunošanas nolūkā.