21. novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par dabas liegumiem", ar ko tiek noteikti jauni dabas liegumi staignāju mežu aizsardzībai, kā arī aktualizēti dabas liegumu administratīvie iedalījumi un kartogrāfiskais materiāls atbilstoši mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām.
Ministre Inga Bērziņa: “Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai iedzīvotājiem būtu iespēja dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot dabas vērtību aizsardzību atbilstoši Eiropas savienības prasībām.”
Noteikumu projekts paredz arī izveidot 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošus dabas liegumus. Jaunie liegumi pārsvarā veidoti uz valstij piederošas zemes (93% no jaunajos liegumos iekļautās zemes atrodas VAS "Latvijas valsts meži" pārvaldībā). Jaunajos liegumos 2,8% zemes pieder fiziskām personām , 3% juridiskām personām. un 1,2 % pašvaldībām (tajā skaitā SIA Rīgas meži).
Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 2088 ha platībā prioritārajam ES nozīmes biotopam – Staignāju meži, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz ~ 40% no kopējās tā izplatības valstī, tādejādi daļēji novēršot ES iesākto pārkāpumu procedūru pret Latviju. Atbilstoši 2020. gada MK apstiprinātajai* Latvijas nostājai- noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) Staignāju mežu aizsardzībai- tiek turpināts darbs pie priekšlikumu sagatavošanas jaunu ĪADT noteikšanai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādījumiem ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā jāiekļauj aptuveni 60 % no kopējās prioritāro ES nozīmes biotopu platības valstī.
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros iegūtā informācija liecina, ka biotops Staignāju meži Latvijā ir sastopams 28 550 ha platībā. Staignāju mežiem raksturīgs izteikts mirkoreljefs, kas nosaka mozaīkveida veģetācijas struktūru, tajos bieži sastopami applūstoši laukumi. Staignāju meži ir īpaši ar to, ka tajos sastopamas gan sugas, kam nepieciešami pārmitri apstākļi, gan tādas, kuras var izdzīvot mainīgos mitruma apstākļos. Tāpat lielākā daļa koku šajos mežos aug uz ciņiem, kam raksturīga veģetācija, kas atšķirīga no pārējās zemsedzes. Tā kā biotopa veidošanās un ilgtermiņa pastāvēšana saistīta ar hidroloģisko režīmu, Staignāju mežiem nepieciešams nodrošināt atbilstošu aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu.
Patlaban Natura 2000 statuss ir noteikts 9136 ha (jeb 32 %) Staignāju mežu. Lai sasniegtu 60% aizsardzības līmeni no kopējās biotopa platības valstī, aizsardzības statuss papildus nosakāms aptuveni 8000 ha (jeb 28 %) šī biotopa.
ES biotopa Staignāju meži izplatība ir ļoti sadrumstalota un jauno ĪADT robežas tiek noteiktas maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, ietverot arī pa vidu vai blakus esošas bioloģiski nozīmīgas platības, tādējādi uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES nozīmes biotopiem. Noteikumu projekts paredz noteikt aizsardzības statusu arī vairāk kā 4000 ha citu ES nozīmes meža biotopu. Saskaņā ar ziņojumu EK par ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013- 2018), visu ES nozīmes meža biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai slikts.
Dabas liegumi tiek noteikti meža zemēs, kur būs spēkā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, proti, galvenās cirtes aizliegums un kopšanas cirtes aizliegums sasniedzot noteiktu audzes vecumu**.
*apstiprināta Ministru kabinetā 2020. gada 21. Janvārī
** atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16.marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"