Pagājuši 20 gadi, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā un pievienojās Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklam. Kā Latvijai pa šiem gadiem gājis, kā izskatāmies uz kopējās Natura 2000 kartes un kas vēl paveicams, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vadītāja Ilona Mendziņa.
Katrai valstij savi kritēriji
Eiropas Savienībā ir valstis, kurās ir daudzas, bet ļoti mazas Natura 2000 tīkla teritorijas; tie var būt pat nelieli zālāji ar noteiktiem augiem. Savukārt citas valstis Natura 2000 teritoriju tīklā ir iekļāvušas tikai dažus, bet ļoti lielus objektus, piemēram, trīs milzīgus nacionālos parkus. Latvijā Natura 2000 teritoriju tīklā ir gan ļoti lielas aizsargājamās dabas teritorijas, kā Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks un Rāznas Nacionālais parks, gan arī ļoti mazas, piemēram, dabas liegums tikai 2 hektāru platībā. “Pirms 20 gadiem, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklam Natura 2000, te jau bija izveidoti vairāki simti aizsargājamu dabas teritoriju. Tolaik vēl vairākām teritorijām piešķīra aizsargājamo statusu un tās iekļāva kopējā Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Tagad mums jau ir 722 aizsargājamas teritorijas, no kurām 333 ietilpst Natura 2000 teritoriju tīklā,” pašreizējo situāciju raksturo Gita Strode.
Galvenais princips, pēc kura tiek veidots Natura 2000 teritoriju tīkls, – lai noteikti procenti vai proporcijas no Eiropas nozīmes sugām un biotopiem valstī ir aizsargāti, tāpēc dažādām dalībvalstīm atšķiras pieeja, kā tās veido īpaši aizsargājamās teritorijas. “Daļa dalībvalstu Natura 2000 teritoriju tīklā ir iekļāvušas teritorijas, kurās aizsardzība jānodrošina tikai vienai aizsargājamai sugai vai biotopam. Tad veidojas aizsargājamo teritoriju tīkls ar daudzām mazām teritorijām. Citas valstis izvēlas veidot lielas un kompaktas aizsargājamās dabas teritorijas, kurās aizsardzība vienlaikus tiek nodrošināta daudzām sugām un biotopiem. Šādas lielas aizsargājamas dabas teritorijas var salīdzinoši viegli izveidot apvidos, kur nav iespējams veikt saimniecisko darbību, piemēram, kalnos vai tundrā. Latvijā tā nevar, jo gandrīz katra aizsargājamā teritorija kaut kādā mērā ierobežo vai nu lauksaimniecisko, vai mežsaimniecisko darbību,” norāda Gita Strode. Tāpēc jau vēsturiski Latvijā aizsargājamo teritoriju veidošanai pieiet kompleksi, bieži vien vienā teritorijā mēģinot “iespiest” visu tur esošo aizsargājamo sugu un biotopu vajadzības. Šā iemesla dēļ Latvijā ir Natura 2000 tīkla teritorijas, kurās ir domāts gan par to, lai aizsargātu mežu, zālāju, ūdeņu biotopus, gan arī dažādas sugas (bezmugurkaulniekus, zivis, augus, putnus u. c.).
Kā Latvija izskatās uz Eiropas kartes
Patlaban Latvijai ir otrs mazākais Natura 2000 teritoriju pārklājums Eiropas Savienībā, tikai 11,5 % no valsts teritorijas, kamēr Eiropas Savienības valstīs tie ir vidēji 18 % no valsts platības. “Vēl mazāks Natura 2000 teritoriju tīkla pārklājums ir tikai Dānijā. Jāsaka gan, ka arī Somijā, Beļģijā un Zviedrijā tas ir nav būtiski lielāks, ap 12 %, bet vislielākais tas ir Slovēnijā – gandrīz 38 procenti,” Natura 2000 teritoriju tīklu uz Eiropas Savienības kartes uzskatāmi ataino Ilona Mendziņa. Šie skaitļi nenorāda, ka Latvija uz kopējā Eiropas Savienības dalībvalstu fona izskatās slikti vai labi, jo katrai valstij tomēr ir cita specifika, kā tā veido aizsargājamās teritorijas. Ilona Mendziņa stāsta, Latvija pēc teritoriju skaita šobrīd ir 21. vietā starp citām Eiropas Savienības valstīm, bet drīz vien Latvija Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu paplašinās vēl par 74 teritorijām. “Šie 74 dabas liegumi ir izveidoti viena konkrēta meža tipa – staignāju mežu – aizsardzībai. Izveidot aizsardzību šiem mežiem bija viens no Latvijas ilgus gadus neizpildītiem Natura 2000 mājasdarbiem. Nu tas ir paveikts!” norāda Ilona Mendziņa.
Ir jādomā par nākotni
Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā tikai 8 % no visas Latvijas platības bija aizsargājamas teritorijas. “Ja Latvija nebūtu pievienojusies Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklam, domāju, ka mūsu aizsargājamo teritoriju platība nebūtu palielinājusies,” pārliecināta ir VARAM Sugu un biotopu nodaļas vadītāja. Viņa norāda – pateicoties Natura 2000 teritoriju tīklam, ir ne tikai palielinājies šo teritoriju skaits, bet tās ir arī labi apsaimniekotas, daudzas ir pieejamas sabiedrībai, tajās ir ierīkota tūrisma infrastruktūra. Tāpat ir iegūtas ļoti vērtīgas zināšanas. “Nesen noslēdzās dabas skaitīšanas projekts, kas mums ir devis ļoti daudz papildu informāciju par Latvijā aizsargājamām dabas vērtībām, turklāt ne tikai par tām, kuras īpaši meklējām, bet arī par citu vērīgu sugu atradnēm,” par paveikto gandarīta ir Ilona Mendziņa. Lai arī pagājuši jau 20 gadi, kopš Latvija pievienojās Natura 2000 teritoriju tīklam, joprojām rit darbs pie tā pilnveidošanas un pabeigšanas. Tiesa, šādi darbi ir jāpaveic arī citām dalībvalstīm.
Gita Strode norāda, ka Latvijā nav pabeigta Natura 2000 teritoriju izveide meža un zālāju biotopiem, nav pienācīgi aizsargāta sikspārņu suga Eiropas platausis, kā arī lapkoku praulgrauzis, smalkā najāda. Arī citām dabas vērtībām, lai tās saglabātu ilgtermiņā, vajag spēcīgāku aizsardzību. “Varam teikt, ka Latvijā šobrīd Natura 2000 teritoriju tīkls ir izveidots par 95 procentiem. Kad mēs šīs trūkstošās teritorijas būsim izveidojuši, tad sāksim sarunas ar Eiropas Komisiju, lai pārliecinātu, ka Latvijas aizsargājamo teritoriju tīkls ir pilnībā pabeigts. Tomēr, tā kā izvērtēta tiek katras sugas un biotopa aizsardzība, Eiropas Komisija var izlemt, ka aizsargājamo teritoriju tīkls ir jāpapildina vēl un vēl,” Natura 2000 teritoriju tīkla nākotni Latvijā ieskicē Ilona Mendziņa.
Arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode ir pārliecināta, ka no dabas saglabāšanas viedokļa vēl ir nepieciešams veidot jaunas aizsargājamās dabas teritorijas, jo Latvijā joprojām ir neaizsargātas vērtīgas biotopu un sugu koncentrēšanās vietas, kurās ir augsta bioloģiskā daudzveidība. “Kamēr tādas vietas nav oficiāli aizsargātas, tās ir pakļautas iznīcībai,” saka Gita Strode. Uzskatāms piemērs ir Latvijas dabiskās pļavas. “Ja mēs nebūtu pievienojušies Natura 2000 teritoriju tīklam, iespējams, būtu daudz vairāk tās izpostījuši, jo patlaban mēs ar dažādiem mehānismiem cenšamies tās nosargāt,” atzīst VARAM Sugu un biotopu nodaļas vadītāja Ilona Mendziņa.
Raksts tapis Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 atpazīstamības veicināšana”.