Publicēts: 24.04.2020.
Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde), iestājoties ugunsnedrošajam laika posmam, aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un uzmanīgiem rīkojoties ar uguni īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (IADT) un mežos.
Pavasarī un vasarā, kad īpaši aktuāla ir atpūta dabā Pārvalde atgādina, ka ĪADT ir aizliegts kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, izņemot ciršanas atlieku sadedzināšanu un ugunskurus māju pagalmos.
Ugunskuru kurināšanai piknikos apmeklētāji tiek aicināti izmantot labiekārtotos atpūtas laukumus, kuros ir izveidotas speciālas ugunskuru vietas, kas nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos. Plašāka informācija par izveidotajām atpūtas vietām ir pieejama Pārvaldes tīmekļa vietnē.
Atpūtas laikā, kurinot ugunskurus, tas jādara droši, lai uguns nevarētu izplatīties, bet beidzot kurināt ugunskuru, jāpārliecinās, ka tas ir pilnībā nodzēsts - apliets ar ūdeni vai apmests ar zemi.
Diemžēl ne visi atpūtnieki spēj novērtēt piknika un atpūtas vietas, kas labiekārtotas viņu ērtībām un Dabas aizsardzības pārvalde kārtējo reizi konstatējusi izpostītu un izdemolētu atpūtas vietu. Siguldā, lapenītē netālu no Mednieku namiņa izgāzta un sadedzināta tūrisma norāde un tikai šogad uzstādītā atkritumu tvertne, sabojāts ugunskura vietas dūmu novads, barbariski nocirsti un nodedzināti divi dzīvi, veseli koki un pastrādāti arī citi bojājumi.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir noteiktas platības, kas atrodas valsts aizsardzībā un to izveidošanas galvenais mērķis ir aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabas ekosistēmas, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, dabas pieminekļus, savdabīgas un Latvijai raksturīgas ainavas.
Latvijā ĪADT tiek iedalītas astoņās kategorijās - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, aizsargājama jūras teritorija, kas savstarpēji atšķiras ar izveidošanas mērķiem, platību un aizsardzības pakāpi. Lai aizsargātu ĪADT, Latvijā ir noteikti dažādi saimnieciskās un cita veida darbības ierobežojumi ko regulē likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti.
Visā Latvijas teritorijā no 24. aprīļa sākas meža ugunsnedrošais laikposms. Lai mazinātu meža ugunskuru izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem ugunsnedrošajā laikposmā ir noteikti stingri aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību. Tas nozīmē, ka uzturoties purvos un mežos ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.