Arī šajā sezonā Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārraudzībā esošajās teritorijās veikti darbi svešzemju sugu izplatības ierobežošanai – no Latvijai neraksturīgiem un agresīviem augiem atbrīvotas teritorijas Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos, Rāznas Nacionālajā parka un citur.
Teiču dabas rezervāta teritorijā, Ozolsalā un Krustkalnu dabas rezervātā Briedenes pļavās Pārvaldes speciālisti apkarojuši Sosnovska latvāni, bet Teiču dabas rezervātā Sildās, Graulītēs, Dambros un Torņa pļavās un Krustkanu dabas rezervātā nopļauta daudzlapu lupīna. Krustkalnu dabas rezervātā bijušo mājvietu tuvumā izcirstas ošlapu kļavas atvases, savukārt Rāznas Nacionālajā parkā Lipušku ciema teritorijā ~300 m garā Rāznas ezera piekrastes joslā izravēta puķu sprigane.
“Daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, invazīvās sugas tiek vērtētas kā globāla vides aizsardzības un citu nozaru problēma. Attīstoties cilvēku saimnieciskajai darbībai un mainoties dabiskajiem faktoriem, sugu invāzijas procesi strauji pieaug,” pauž dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe.
Invazīvās sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus vai kaitējumu cilvēka veselībai un videi, provocē augsnes eroziju un degradē ainaviski vērtīgas teritorijas. Ministru kabineta noteikumos ir iekļauta tikai viena invazīvā suga– Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi). Tomēr ir vēl tādas svešzemju sugas, kas spēj radīt nopietnus draudus citām sugām, biotopiem un ekosistēmai kopumā, jo tām visbiežāk nav dabisko konkurentu vai ienaidnieku, kas varētu kontrolēt to izplatību. Rezultātā tās kļūst par dominējošajām, nomācot vietējās sugas un netraucēti izplatoties arvien plašākās teritorijās.
Šādi piemēri ir Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus), puķu sprigane (Impatiens glandulifera), vītollapu miķelīte (Aster salignus), vārpainā korinte (Amelanchier spicata), ošlapu kļava (Acer negundo), austrumu dižpērkone (Bunias orientalis), blīvā skābene (Rumex confertus), adatainais dzeloņgurķis (Echinocystis lobata) u.c.
Svešzemju sugu izplatīšanās apturēšana, ierobežošana vai “neielaišana” valsts teritorijā ir visefektīvākais un lētākais paņēmiens cīņā ar tām. Lai ierobežotu to izplatīšanos, izmanto pļaušanu, ravēšanu, uzaršanu, izciršanu, sakneņu izrakšanu, apstrādi ar herbicīdiem, augšanai un attīstībai nelabvēlīgu apstākļu, piemēram, noēnojuma vai mitruma apstākļu, radīšanu. Bīstamu un neatgriezenisku ietekmi svešzemju sugas var atstāt īpaši jutīgās dabas teritorijās, tostarp, dabas rezervātos.
Sabiedrības izglītošanai un informēšanai par svešzemju sugām un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību šogad Pārvalde ir organizējusi vairākus izglītojošos pasākumus, piemēram, Zaļās pēcpusdienas “Svešinieki Latvijas dabā. Kā tie mūs apdraud?” bibliotēkās. Tajos ikviens interesents varēja uzzināt par svešzemju sugām un to izplatību Latvijā, iepazīt norises vietas tuvumā sastopamās sugas, kā arī uzzināt par iespējamām talkot un darīt labus darbus dabai.
“Radot izpratni par svešzemju sugām un to ietekmi, mudinām aizdomāties par neapzinātu invazīvo augu sugu izplatīšanu vidē, aicinām augu sugas neizmantot apstādījumu veidošanā, kā arī, konstatējot tās apstādījumos vai citviet dabā, iespēju robežās tās iznīcināt,” piebilst R. Indriķe.
Līdztekus svešzemju sugu izplatības apzināšanas un ierobežošanas darbiem norisinās darbi biotopu kopšanā un apsaimniekošanā – straujteču atbrīvošana no koku sanesumiem un sagāzumiem, pļavu pļaušana u.c.
Rāznas Nacionālā parka teritorijā pļavu pļaušana turpināta ar mežu neapklātajā Ežezera Lielās Lāču salas daļā, kuru pirms dažiem gadiem klāja blīvas smaržīgās kārveles saaudzes, parastā kamolzāle un pļavas skarene un tikai šo lakstaugu nenomāktajos pļavu ielokos bija sastopamas pļavām raksturīgās augu sugas. Regulāri veicot pļaušanu un zāles novākšanu, tiek uzturēts atklāts zālājs un veicināta pļavu augu sabiedrības atjaunošanās. Šovasar uz Lielās Lāču salas nopļauti 1,2 hektāri plaša teritorija.
Publicēts: 21.08.2019.