Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, saglabājot unikālu ainavu un dabas vērtības, Ministru kabinets ir apstiprinājis aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus”, kas stāsies spēkā trešdien 14. aprīlī.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Daugavpils un Ilūkstes novadu teritorijā, un šī aizsargājamā dabas teritorija ir veidota 1977. gadā ainaviski augstvērtīgas teritorijas saudzēšanai. Viena no galvenajām dabas aizsardzības vērtībām ir teritorijā esošie ezeri, piemēram, Sventes ezers un Medumu ezers.
Pamatojoties uz AAA “Augšzeme” dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem, noteikumos definēti teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, kā arī aprakstīti prioritārie pasākumi, kas īstenojami ainavu apvidū konstatēto sugu un dzīvotņu aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības palielināšanai.
Gatavojot dabas aizsardzības plānu, eksperti secinājuši, ka tradicionālo ainavu būtiski ietekmē apbūve ap ezeriem, kas turklāt rada piesārņojumu un veicina ūdenstilpju aizaugšanu un līdz ar to sugu sastāvu tajās. Papildus tam zemes lietojuma un ekonomisko aktivitāšu maiņa apdraud zālāju biotopus, kas netiek atbilstoši apsaimniekoti, bet pārmērīga koku izciršana var samazināt bioloģisko daudzveidību mežos.
Dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai jaunais regulējums aizsargājamo ainavu apvidū noteic piecas funkcionālās zonas: regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.
Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūves, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos turpmāk var ietvert papildu prasības būvniecībai un zemes izmantošanas veidiem. Tāpat arī paredzēti ierobežojumi noteiktu darbību veikšanai ainaviski nozīmīgās teritorijās ar mērķi saglabāt ainaviskus skatus no publiski pieejamiem skatupunktiem un ainaviskiem ceļiem, tajā skaitā prasības mežsaimnieciskajai darbībai.
Starp vispārīgajiem ierobežojumiem, kas līdz ar jaunajiem noteikumiem būs spēkā visā aizsargājamo ainavu apvidū, turpmāk maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ainavu aizsardzības zonā būs trīs hektāri, savukārt galvenajā un kopšanas cirtē būs jāsaglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus uz vienu hektāru cirsmas, vispirms saglabājot resnākos kokus.
Ainavu apvidus ilgtermiņa mērķis ir Augšzemes augstienes kultūrainavas un dabas vērtību saglabāšana, vienlaikus nodrošinot aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem, it sevišķi ezeru, mežu un zālāju biotopiem un ar tiem saistītām aizsargājamām sugām, veicinot to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru.
Šajā teritorijā konstatēti vairāk nekā 20 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi – gan meži, gan pļavas, gan purvi, gan saldūdeņi, kas kopumā aizņem 14,9 % teritorijas. Šeit sastopami daudzi aizsargājamie augi un dzīvnieki, tajā skaitā 34 īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, mazais ērglis Aquila pomarina, grieze Crex crex, apodziņš Galucidium passerinum.
Ar noteikumu pilnu tekstu var iepazīties oficiālajā vietnē https://likumi.lv