Publicēts: 18.09.2017.
Ikgadējajā starptautiskajā Baltijas Kūdras forumā, kas norisinājās no 13. līdz 14.septembrim Rīgā un kurā piedalījās vairāk nekā 300 kūdras nozares pārstāvji no 16 dažādām valstīm, Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) ģenerāldirektors Juris Jātnieks uzsvēra nozaru sinerģijas nozīmīgumu, lai sasniegtu ilgtspējīgus, kā arī ekonomiski izdevīgus risinājumus purvu un kūdrāju apsaimniekošanai Latvijā.
Uzrunājot Baltijas Kūdras foruma dalībniekus, Pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks norādīja, ka dabas aizsardzība nav pretrunā ar ekonomisku izaugsmi, un pareiza purvu un kūdrāju apsaimniekošana var veicināt gan bioloģisko daudzveidību, gan dabas saglabāšanu un klimata izmaiņu mazināšanu, gan arī no ekonomisko attīstību.
Degradēti kūdrāji jeb kūdras lauki, kuros šobrīd netiek veikta kūdras ieguve (apmēram 26 000 ha), ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots. Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā projektā LIFE REstore tiek veikta šo kūdrāju inventarizācija Latvijā, kā rezultātā tiks izstrādātas rekomendācijas to ilgtspējīgai apsaimniekošanai, ņemot vērā klimatiskos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus.
Pasākuma dalībniekus J. Jātnieks iepazīstināja ar Pārvaldes īstenotā LIFE NAT-PROGRAMME projekta ietvaros izstrādātajām aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas vadlīnijām purviem, uzsverot, ka izstrādātos purvus nepieciešams appludināt, tādējādi veicinot to dabisko reģenerāciju un samazinot SEG emisiju apjomu.
Prezentācijā “Mitrāju SEG emisijas un to pētījumi Latvijā” LIFE REstore sadarbības partnera Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš sniedza informāciju par Latvijā notiekošajiem pētījumiem, tostarp LIFE REstore projektā veicamo zinātnisko pētījumu, kurā divu gadu periodā tiek mērītas siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos. Rezultāti sniegs iespēju izstrādāt Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotus SEG emisiju faktorus apsaimniekotām pārejas un augstā purva augsnēm, kā arī ļaus iegūt datus SEG emisiju aprēķiniem un veikt SEG emisiju no organiskām augsnēm pārrēķinu nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā.
Projekta REstore sadarbības partnera – Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere prezentācijā “Kūdras ieguves nozare Latvijā 2017” apkopoja informāciju par nozares aktualitātēm un norādīja uz LIFE REstore pienesumu nozarei.
Forumā darbojās projekta LIFE REstore informācijas stends, kurā varēja uzzināt par projekta mērķiem, aktivitātēm un aktualitātēm. Projekta pārstāvniecība Baltijas Kūdras forumā ļāva uzrunāt vienu no galvenajām projekta LIFE REstore mērķauditorijām – kūdras izstrādātājus.
Starptautiskais Baltijas Kūdras forums ik gadu notiek kādā no Baltijas valstīm, Latvijā to rīko Latvijas Kūdras asociācija. Šī gada foruma tēma bija “Kūdrāji – izpēte, izstrāde, rekultivācija un to ietekmējošie faktori”, tajā dalībnieki – kūdras ražotāji, tirgotāji, vides speciālisti, zinātnieki un politikas veidotāji – diskutēja un dalījās pieredzē par atbildīgu kūdras ražošanu un kūdrāju atjaunošanu, iepazinās ar kūdras un kūdrāju izpētes jaunumiem un tehnoloģiskajām inovācijām. Vairāk par Baltijas Kūdras ražotāju forumu – www.latvijaskudra.lv
Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju. LIFE REstore projekta mērķis ir izstrādāt ieteikumus atbildīgai degradēto kūdrāju apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai Latvijā.
Projekta kopējais budžets ir 1 828 318 EUR, no kuriem 1 096 990 EUR – Eiropas Savienības LIFE programmas finansējums, 554 288 EUR – Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas līdzfinansējums, un 177 040 EUR – partneru līdzfinansējums. Projekts tiek īstenots Latvijā no 2015.gada 1.septembra līdz 2019.gada 31.augustam.