Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijai tās raksturīgo ainavu un esošās dabas vērtības, sagatavoti dabas parka ‘”Ragakāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri šonedēļ stājušies spēkā.
Noteikumus pagājušajā nedēļā apstiprināja Ministru kabinets un līdz ar publikāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas vēstnesis” tie ir stājušies spēkā.
Ragakāpas dabas parks atrodas Jūrmalas pilsētā, Lielupes grīvas kreisajā krastā un tas izveidots piekrastes kāpu un mežaino piejūras kāpu aizsardzībai. Pati Ragakāpa ir 12 līdz 17 metru augsts smilšu valnis un tā ir viens no Latvijā ilgstošāk aizsargātajiem dabas objektiem. Aizsargājamā ģeoloģiskā objekta statuss Ragakāpai noteikts jau 1962. gadā.
Dabas parka teritorijā atrodas ne tikai viena no augstākajām kāpām Latvijā, pludmales daļu raksturo lielu ainavisko dažādību: šeit var novērot dažādas kāpu attīstības stadijas, sākot ar embrionālajām kāpām, kur smilšu sanesumu valnīšos iesakņojas pirmie augi. Tam seko pirmais un vietām arī otrais priekškāpu valnis, kuru jau sedz daudzgadīgu augu sugu stāvs, līdz pat mežainajām piejūras kāpām, kur smilšu kustību aptur jau pieauguši priežu meži. Savukārt lielākā daļa mežaudžu ir bioloģiski augstvērtīgas un to vecums vietām pārsniedz 300 gadu vecumu, kas norāda uz šo mežu ilglaicību un augsto bioloģisko vērtību. Tās ir dzīvotnes vairākām augu un dzīvnieku sugām, piemēram, ziemeļu linneja (Linnaea borealis), priežu sveķotājkoksngrauzis (Nothorina muricata), dižais sprakšķis (Steganostus rufus), kas dzīvo tikai ilgstošā un nepārtrauktā meža ekosistēmā.
Pateicoties dabas un ainavas daudzveidībai, dabas parks ir viens no nozīmīgākajiem un visapmeklētākajiem tūrisma un rekreācijas objektiem Jūrmalā. Apmeklētājiem ir ierīkota dabas taka ar informatīviem stendiem, bet teritorijas kultūrvēsturisko mantojumu var atklāt blakus esošajā Jūrmalas brīvdabas muzejā.
Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķu sasniegšanai Dabas aizsardzības pārvalde dabas skaitīšanas ietvaros izstrādājusi dabas parka “Ragakāpa” dabas aizsardzības plānu, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoja Ministru kabineta noteikumu projektu “Dabas parka “Ragakāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Dokuments izstrādāts, pamatojoties uz dabas parka “Ragakāpa” dabas aizsardzības plānā 2019. – 2031. gadam iekļautajiem priekšlikumiem, lai noteiktu teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, kā arī saskaņotu teritorijas izmantošanas nosacījumus, jaunais regulējums parkā noteic trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma zonu, dabas parka zonu un neitrālo zonu.
Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, jaunie nosacījumi aizliedz galveno cirti ne tikai dabas lieguma zonā, bet arī dabas parka zonā, jo lielākajā daļa tajā esošo mežaudžu vecums pārsniedz galvenās cirtes pieļaujamo vecumu priežu audzēs, kā arī tajās noteikts īpaši aizsargājamais biotops – Mežainas piejūras kāpas, kurā nav pieļaujams veikt galveno cirti. Ir precizēti nosacījumi sanitāro ciršu veikšanai visā dabas parka teritorijā. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ir pieļaujama zemes lietošanas kategorijas maiņa un ar to saistītie darbi īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un saglabāšanas, publiski pieejamas, dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu un inženierbūvju, tai skaitā ceļu un veloceliņu, atjaunošanas un pārbūves pasākumu realizācijai.