Ministru kabinets šī gada 28. janvārī apstiprināja aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, precīzāk regulējot šīs aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu un ierobežojumus, tādējādi saglabājot teritorijā esošās dabas un kultūrvēstures vērtības. Līdz ar publikāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas vēstnesis” noteikumi ir stājušies spēkā.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” atrodas Alūksnes un Apses novados un tas izveidots 1977. gadā, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu, bioloģisko daudzveidību un dabas vērtības. Tā teritorijā atrodas trīs dabas liegumi – “Dēliņkalns”, “Korneti-Peļļi”un “Avotu mežs”, viens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis - “Grūbes dolomīta atsegums” un viena aizsargājamā aleja - “Ziemeru ozolu aleja”. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Ainavu apvidus ietver 11 austrumu-rietumu virzienā orientētu ezeru virkni subglaciālajās iegultnēs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz teritorijas dabas aizsardzības plānu, sagatavoja Ministru kabineta noteikumu projektu “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Tie noteic teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu. Dabas aizsardzības plānā noteikti aktuālie teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, kā arī aprakstīti prioritārie pasākumi, kas īstenojami ainavu apvidū konstatēto sugu un biotopu aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības palielināšanai tajā.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, kā arī saskaņotu teritorijas izmantošanas nosacījumus, jaunais regulējums aizsargājamo ainavu apvidū noteic piecas funkcionālās zonas: regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.
Ar šo noteikumu stāšanos spēkā, Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumi Nr. 71 “Dabas lieguma "Korneti–Peļļi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” zaudē spēku.
Starp vispārīgajiem ierobežojumiem, kas ir spēkā visā aizsargājamo ainavu apvidū, ir norādījums, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ainavu aizsardzības zonā ir divi hektāri, cirsmas veidojamas asimetriskas, neregulāras un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās. Ar noteikumu pilno tekstu aicinām iepazīties tīmekļa vietnē likumi.lv.