Sācies lašu, foreļu, taimiņu un sīgu nārsts Latvijas upēs. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka šo zivju iegūšana aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegta. Par to draud kriminālatbildība. Pārkāpējiem būs jāatlīdzina zaudējumi. Par katru noķerto un nogalināto aizsargājamo zivi sods ir 715 eiro. Šajā laikā vides inspektori īpaši uzmanīgi uzraudzīs zivju nārsta upes.
Pēdējo desmit gadu laikā lašveidīgo zivju skaits Latvijā ir būtiski samazinājies. Tāpēc to aizsardzība nārsta laikā ir ļoti svarīga. Tikai neliela daļa šo zivju spēj izdzīvot jūrā un atgriezties dzimtajās upēs.
Laši un taimiņi ir vienas no lielākajām zivīm Latvijā. Tie nārsto upēs. Līdz divu trīs gadu vecumam tie uzturas upēs. Pieaugušās zivis dzīvo jūrā. Piecu sešu gadu vecumā tās atgriežas dzimtajās upēs nārstošanai. Baltijas jūras laši migrē tikai šajā jūrā. Lašveidīgās zivis spēj ceļot līdz 3000 km. Diennaktī tās var pieveikt pat 100 km. Baltijas jūrā lasis var nodzīvot 10 gadus vai pat 15 gadus. No viena lašu pāra upē atgriežas aptuveni 40-60 jauni laši.
Savvaļas laši Latvijā ir sastopami:
- Gaujā;
- Irbē;
- Salacā;
- Ventā.
Gauja un tās pietekas ir nozīmīgas vietas lašveidīgo zivju nārstam. Lielākā daļa šo upju atrodas aizsargājamās dabas teritorijās. Katru gadu daudz lašu un taimiņu no jūras dodas atpakaļ uz dzimtajām upēm, lai veidotu jaunas zivis.
Saskaņā ar Latvijas makšķerēšanas noteikumiem lašus un taimiņus aizliegts paturēt lomā visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Makšķerēšanas noteikumos minētajās lašupēs makšķerēšana aizliegta no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām. Alatas lomā nedrīkst paturēt no 1. februāra līdz 30. aprīlim, strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim, sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.