Publicēts: 12.07.2018.
Foto: A.Gaidis
Dabas aizsardzības pārvalde 4. augustā plkst. 15.00 ikvienu interesentu aicina piedalīties Slīteres Nacionālā parka 95. jubilejai veltītā konferencē. Tā vienkopus pulcēs dažādu jomu profesionāļus, ļaujot izvērtēt līdzšinējo ieguldījumu parka dibināšanas mērķu īstenošanā, kā arī diskutēt par nākotnes iespējām un vajadzībām.
“Jubileja ir labs iemesls apstāties, lai atskatītos uz padarīto un smeltos idejas nākotnei. Konferences formāts ir vispiemērotākais šādai atkāpei, tādēļ tajā interesenti varēs uzzināt par notikumiem Slīteres Nacionālā parka dabā no vissenākās aizvēstures līdz mūsdienām, no Šlīteres Zilajiem kalniem līdz Baltijas jūrai,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
Konference notiks pie Šlīteres bākas, Dundagas pagastā. Pasākums ir bez maksas un tajā aicināti piedalīties dabas aizsardzības jomas eksperti un studenti, esošie un bijušie parka darbinieki, apkārtnes iedzīvotāji, pašvaldību, izglītības, kultūras, tūrisma iestāžu darbinieki un citu jomu profesionāļi un interesenti, tostarp mediju pārstāvji.
Pieteikt dalību konferencē var līdz 30. jūlijam, aizpildot elektronisko reģistrācijas https://ej.uz/Sliterei-95/. Sīkāka informācija: zvanot 28385025 vai rakstot e-pastu uz andra.ratkevica@daba.gov.lv.
Konferencē plānots runāt par nacionālā parka ornitofaunas pētījumiem, izzināt, kā nacionālajam parkam ir klājies pēc 1992. gada lielā ugunsgrēka Bažu purvā, par to, kā klājas butēm un citām zivīm, cik rosīga ir kukaiņu pasaule Ikviens varēs arī noskaidrot, kādas zivis, putni, dzīvnieki un augi nacionālo parku apdzīvo šodien un ko senās fosilijas atklāj par bioloģisko daudzveidību senā pagātnē. Konferencē tiks runāts arī par nacionālā parka kultūrvēsturi – gaismā tiks celts senās akas stāsts, iepazītas līvu kultūrliecības.
Konferences dalībnieki varēs iegūt unikālu piezīmju grāmatiņu, kurā iemūžinātas dažādas ainas no nacionālā parka vēstures. Tāpat konferences laikā būs aplūkojama arī īpaša fotoizstāde “Slīteres Nacionālā parka kukaiņi”, kas ļaus ielūkoties krāsainajā seškājaiņu pasaulē. Fotoizstādi nacionālajam parkam jubilejā veltījis vietējais iedzīvotājs, dabas vērotājs un fotogrāfijas entuziasts Mareks Ieviņš. Viņš fotogrāfijās iemūžinājis ievērojamu skaitu dažādu parka kukaiņu – spāru, tauriņu, vaboļu, ziedmušu, blakšu u.c.
Slīteres Nacionālais parks kukaiņu ziņā ir viena no daudzveidīgākajām vietām Latvijā. Te sastopamas gan dienvidnieciskas Viduseiropas sugas, gan ziemeļnieciski Sibīrijas taigai raksturīgi iemītnieki. Daži kukaiņi, piemēram, sešus centimetrus garais lielais dižkoksngrauzis vai tik ļoti spožais spīdīgais praulgrauzis, ir dabas retumi, kas simbolizē Slīteres Nacionālā parka lomu dabas daudzveidības saglabāšanā. Tieši tādēļ konferences noslēgumā plkst. 21.00 ikvienu interesentu sagaida nu jau par tradīciju kļuvusī Kukaiņu nakts kopā ar Latvijas Entomoloģijas biedrības ekspertiem.
Kukaiņu naktī ikviens varēs piedalīties aizraujošajā kukaiņu gaismošanas un noteikšanas procesā – improvizētā gaismas priekšnesumā, galvenajās lomās iejūtoties tauriņiem, vabolēm, sienāžiem un citiem kukaiņiem. Tā būs iespēja ieklausīties kukaiņu dzīvesstāstos, doties naksnīgā pastaigā pa Šlīteres taku, kā arī no bākas augstumiem noraudzīties uz nacionālo parku nakts noskaņās.
Slīteres Nacionālā pirmsākumi meklējami 1923. gadā, kad aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā iekļāva Šlīteres Zilos kalnus ar mežiem tās pakājē – kopumā 1100 ha lielu platību. Jau 20. gs. sākumā Šlīteres Zilie kalni pārsteidza ar neskartām vecām mežaudzēm, bagātu un daudzveidīgu augu valsti un retu augu atradnēm. Tagad “vecais dabas piemineklis” saglabājies kā senākā un dabas daudzveidības ziņā bagātākā nacionālā parka daļa.
Mūsdienās nacionālais parks var lepoties ar vairāk nekā 16 tūkstošu hektāru lielu teritoriju no Šlīteres Zilajiem kalniem, līdz Kolkasragam ziemeļos. Tieši Šlīterē jūras veidošanās process ledāja ietekmē pirms desmit tūkstoš gadiem atstāja īpaši dziļas pēdas. Te ir vieta, kur ar stāvu Zilo kalnu kāpli beidzas Ziemeļkurzemes pacēlums un lejpus sākas Undžavas mežu biežņa, kurai pāri var saskatīt piekrastes lībiešu ciemus un pat Sāmsalu.
Konference tiek organizēta projektā “Nacionālie parki laiku lokos”. Lai stiprinātu Latvijas sabiedrības piederības sajūtu un mīlestību pret savu zemi un vairotu izpratni par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju lomu dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm, projektā paredzētas divas konferences. Siguldā 27. septembrī norisināsies Gaujas Nacionālā parka 45. gadu jubilejas konference. Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.
Citu jubilejas gada pasākumu programma >>>
Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.