Publicēts: 09.02.2018.
Lai nezaudētu retu biotopu, kas ir mājvieta īpaši aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvaldes) Kurzemes reģionālās administrācijas darbinieki šonedēļ Slīteres Nacionālajā parkā (Slīteres NP) veikuši nozīmīgus kaļķainā zāļu purva uzturēšanas darbus Pēterezera vigā, atbrīvojot to no niedru un krūmu apauguma.
“Kaļķainais zāļu purvs ir Eiropas Savienības aizsargājamais biotops, kas Latvijā ir viens no retāk sastopamajiem – tas valstī aizņem tikai 900 ha jeb 0,01% no teritorijas. Līdzīgi kā pļavas, lai tajās saglabātu bioloģisko daudzveidību, ir jāpļauj, arī purvs, lai tas netiktu pakļauts degradācijai, ir jākopj. To vieglāk izdarīt ziemā, kad zeme ir sasalusi un ir daudz mazāk iespēju izmīdīt zemsedzi un ietekmēt sūnās mītošos bezmugurkaulniekus. Arī putni šajā gadalaikā netiek traucēti,” skaidro Pārvaldes dabas izglītības centra “Slītere” vadītāja Andra Ratkeviča.
Pēterezera viga ir viena no platākajām un garākajām Slīteres NP starpkāpu ieplakām. Tajā atrodas vairāki vigezeri – Lielais Pēterezers, Mazais Pēterezers un Pēterītis. Kopumā viga ir aptuveni 70 hektārus liela. Līdz ar to šajā talkā paveikta vien maza daļa purva uzturēšanas darbu. Lai turpinātu iesāktos darbus, tuvākajā laikā plānots organizēt vēl vairākas talkas. Interesentu grupas (darba kolektīvi, draugi, domubiedri), kuri arī labprāt piedalītos līdzīgā talkā, laipni aicinātas pieteikties, zvanot pa tālruni 28385025 Dabas aizsardzības pārvades pārstāvei Andrai Ratkevičai.
Niedres un krūmi pēdējās desmitgadēs ieaug purvā, jo klimata pārmaiņu rezultātā, ko sekmējusi, piemēram, vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, ir mainījies tā hidroloģiskais režīms. Vienīgi kaļķainos zāļu purvos ar raksturīgajiem augsnes, mitruma un gaismas apstākļiem aug rūsganā melncere un Devela grīslis, labi šeit jūtas orhideju dzimtas puķes, bezdelīgactiņas un vēl vairāki desmiti augu un bezmugurkaulnieku sugu. Aizaugšana veicina purva tālāku degradāciju – ūdens iztvaikošanu caur koku un krūmu lapām, nosusinot purvu vēl vairāk. Līdz ar to liekā apauguma novākšana palīdz ne tikai palielināt atklāta purva platības, veicinot gaismas apstākļu uzlabošanos zemsedzē un iespējas purvā augt un mitināties tikai šeit raksturīgām augu un dzīvnieku sugām, bet arī samazināt ūdens zudumu.
Purviem dabā ir klimatu un ūdens apriti regulējoša loma – dabiski, “dzīvi” purvi piedalās plūdu regulēšanā, palu laikā uzņemot būtisku “liekā” ūdens daļu. Purvos tiek uzkrāts milzīgs daudzums oglekļa, ko augi piesaista no atmosfēras. Mitrājos “noglabāta” apmēram viena trešdaļa no Zemes atmosfēras oglekļa apjoma.
Plašāka informācija par iniciatīvu “Talkojam dabai”, veicamajiem darbiem un teritorijām meklējama Pārvaldes tiešsaistes vietnē: https://www.daba.gov.lv/public/lat/sabiedribas_lidzdaliba/talkojam_dabai/. Darbi piemēroti trīs līdz pat 50 cilvēku lieliem kolektīviem.