Vakar, 4. novembrī, Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) speciālisti kopā ar Valsts meža dienesta un Valsts Robežsardzes speciālistiem apsekoja Latvijas-Baltkrievijas ārējo robežu gar nesen uzlikto pagaidu žogu, lai saskaņā ar apsekojuma rezultātiem varētu sagatavot ieteikumus dzīvnieku savainošanās riska mazināšanai.
“Dzīvniekiem dabā ir noteiktas takas un migrācijas ceļi. Tas labi redzams arī šajā situācijā, proti, atsevišķās vietās, kur jaunais žogs šķērso dzīvnieku ierasto migrācijas ceļu, ir bijuši mēģinājumi tikt pāri robežai. Mazākiem dzīvniekiem tas izdodas sekmīgi, taču ar savainojumiem. Lielajiem dzīvniekiem, piemēram, aļņiem žogs ir būtisks šķērslis. Daži izvēlas griezties atpakaļ un meklēt citu ceļu, daži riskē taču ar atšķirīgām sekmēm – kāds pārlec, kāds izlaužas cauri žogam, taču būtiski savainojas, un ir arī tādi, kas sapinas un paliek žogā,” skaidro DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Ņemot vērā konstatēto Pārvalde sagatavos ieteikumus Valsts robežsardzei par pagaidu žoga ekspluatēšanu, ar mērķi mazināt dzīvnieku bojāejas riskus tajā. Viens no risinājumiem ir koridoru izveide žogā atsevišķās vietās, kas saskan ar dzīvnieku līdzšinējiem migrācijas ceļiem. Otra alternatīva ir skaņas atbaidīšanas iekārtu izvietošana robežas joslā.
“Esam ļoti gandarīti par Valsts robežsardzes izprotošo attieksmi un vēlmi sadarboties. Un vienlaikus ļoti labi saprotam, ka šis ir pagaidu risinājums ārkārtas situācijā, tāpēc nodosim ieteikumus Valsts robežsardzei izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par šī brīža iespējām kādas metodes ieviešanai,” norāda A.Zeize.
Vienlaikus Pārvalde Iekšlietu ministrijas organizētā sanāksmē jau ir izteikusi gatavību sadarboties ar atbildīgajām iestādēm pastāvīga žoga plānošanā, lai tā izbūvē tiktu ņemtas vērā starptautiskās prasības sugu migrācijas ceļu saglabāšanai.