Latvijā ūdrs Lutra lutra ir īpaši aizsargājama suga, kas izplatīta un sastopama samērā bieži. Taču Eiropas mērogā ūdrs ir apdraudēta suga, kuras novērtēšanai jāveic monitorings. Latvijā ir 92 ūdriem nozīmīgas Natura 2000 vietas, tostarp Rāznas Nacionālais parks, kur dzīvo 137 līdz 204 ūdru.
Rāznas Nacionālajā parkā ūdru monitoringu reizi četros gados veic Latvijas Mežzinātnes institūta “Silava” zvēru pētnieki. “Silavas” pētniece Digna Pilāte atklāj, ka Rāznas Nacionālajā parkā populācijas un dzīvotņu stāvokli vērtēja 25 monitoringa punktos. Dzīvotņu stāvoklis vairumā vietu bijis teicams, lai gan dažās vietās tas vērtēts kā labs vai vidējs jenotsuņa un Amerikas ūdeles klātbūtnes, zivju dīķsaimniecības, tūristu vai makšķernieku radīto traucējumu un bebru medīšanas dēļ.
Ūdru monitoringā sugas izplatības un populācijas novērtēšanai tiek uzskaitītas dažādas ūdra klātbūtnes pazīmes: pēdu nospiedumi, ekskrementi un teritorijas iezīmes, retāk barības atliekas vai pārejas. Pazīmju meklēšanu veic patiltēs, caurtekās, ūdensteču savienojumos, bebru apmetnēs un uz dambjiem, uz akmeņiem, smilšu sērēs u.c. Eksperti nereti arī neatrod ūdra atstātās pazīmes, kam par iemeslu visbiežāk ir ar krūmiem, niedrēm vai augstu un biezu zāli aizaugušie ūdenstilpju krasti, kas apgrūtina nepārtrauktu krastu apsekošanu un pazīmju pamanīšanu. Šādu vietu netrūkst arī Rāznas Nacionālajā parkā.
Ūdra dzīvesveids ir saistīts ar dažādām ūdenstilpēm un to krastu joslām. Šim dzīvniekam ir svarīgi, lai ūdens ir pietiekami tīrs, tam var piekļūt ziemā, lai ūdens tuvumā būtu drošas slēptuves, atpūtas vietas kažoka sakopšanai un žāvēšanai un piemērotas vietas teritorijas iezīmēšanai. Ūdrs barojas galvenokārt ar ūdenī mītošajiem dzīvniekiem – vardēm un zivīm, bet vasarā ēdienkarti papildina ar kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, putniem un sīkiem zīdītājiem.
Ūdra aizsardzību paredz Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un IV pielikums. Tādēļ ūdru aizsardzībai jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas jeb Natura 2000 un sugai vajadzīga stingra aizsardzība. Direktīva paredz, ka valstij jānodrošina labvēlīgs sugas aizsardzības statuss un reizi sešos gados jāatskaitās par populācijas un dzīvotņu stāvokli valstī kopumā un Natura 2000 teritorijās, kas ir nozīmīgas ūdriem.
Latvijā ūdru monitoringu veic kopš 2014. gada pēc Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinātas metodikas. Plašāka informācija par šo monitoringu pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē sadaļā Bioloģiskās daudzveidības monitoringa pārskati.