Ar mērķi bremzēt Rāznas ezera krasta turpmāko izskalošanos un eroziju Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) uzdevumā oktobrī tika uzsākta krastu stiprināšana piekrastē pie Lipuškiem. Strauja un pastāvīga ziemas iestāšanās jau kopš 6. decembra liedza turpināt iesāktos būvdarbus, ko sākotnēji plānoja paveikt līdz 2023. gada beigām. Tiklīdz laikapstākļi būs piemēroti, būvdarbi atsāksies un tiem būs jānoslēdzas 60 dienu laikā.
Ezera piekrastē jau ir izbūvēts krasta stiprinājuma kodols – dažādu izmēru laukakmeņu krāvums, divas kāpnes, bet atlicis izbūvēt atlikušās divas kāpnes, kā arī veikt labiekārtošanas darbus – iebūvēt kāpņu margas, laukakmeņu krāvuma augšpusē izbūvēt gājēju celiņu, apzaļumot teritoriju, ja nepieciešams, veikt arī asfaltkārtas atjaunošanu būvdarbu skartajā zonā.
Šobrīd būvdarbiem ir tehniskais pārtraukums. Kad ledus būs pilnībā atkusis un atjaunosies piekļuve seklūdens zonai, darbus varētu turpināt. Taču aprīlī šajā teritorijā iestājas lieguma laiks, kā rezultātā redzami būvdarbi visiespējamāk atsāksies jūlijā.
“Šādai sākotnēji neplānotai krasta stiprinājuma pārziemošanai būvdarbu stadijā ir arī ieguvumi – tas ļaus novērtēt būves izturību un, ja nepieciešams, veikt visus labojumus pirms būvdarbi ir pabeigti,” teic pārvaldes īstenotā Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta vadītāja Inga Hoņavko. Pārvalde aicina ikvienu ievērot būvdarbu zonā izvietotās brīdinājuma zīmes un, kamēr būvdarbi nav pabeigti, nestaigāt pa akmeņu krāvumu, kas tagad, ziemas apstākļos, ir apledojis un slidens.
Rāznas ezerā kopumā trijās vietās ir paredzēts stiprināt krastus. Bez iesāktajiem darbiem pie Lipuškiem ir izstrādātas būvprojekts arī Tilīšu raga stiprināšanai un nelielam krasta posmam pie Veresovkas kapiem. Abās minētajās vietās ir ļoti pastiprināta krasta erozija, kas apdraud gan krastā esošos īpašumus, gan pašvaldības pārziņā esošo ceļu, kas ved gar Rāznas ezera krastu. Darbus šajos posmos plānots uzsākt 2024.–2025. gadā, piesaistot jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējumu.
Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekts aizvadītajos divos gados īstenoja plašus biotopu kopšanas darbus dažādās Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tostarp Rāznas ezerā, kur bez krastu stiprinājuma izbūves divus gadus tika veikta mērķtiecīga niedru pļaušana krasta zonā kopumā ~35 hektāru platībā.
Rāznas ezera piekrastes aizaugšanu ar blīvām niedru audzēm un daudzviet pastiprināto krastu izskalošanos jeb eroziju veicina vairāki faktori. Viens no tiem ir teju gadsimta garumā ietekmētā ezera dabiskā elpošana, jo ezerā kopš 1949. gada tiek mākslīgi mainīti ūdens līmeņi, kas atsevišķos periodos sasnieguši pat vairāku desmitu centimetru diapazonu. Tāpat Rāznas ezerā izgulsnējas 60-70 % no tajā nonākušā kopējā slāpekļa un fosfora, kas pastiprina ezera aizaugšanu.
