Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu Sternula albifrons populāciju, no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēdz Gaujas, Ķikana un Irbes grīvas. Mazie zīriņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs un ligzdošanas laikā ir ļoti jutīgi pret cilvēku, jo īpaši suņu, radīto traucējumu, kas negatīvi ietekmē perēšanu, mazuļu audzināšanu un sugas populāciju. Tā kā liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta, jau otro gadu Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atpūtniekus, laivotājus, makšķerniekus aicina atpūtai un pastaigām izvēlēties citas liedaga zonas vai iepazīt jaunas vietas.
“Ikgadējie piekrastes putnu monitoringi liecina, ka šobrīd Latvijas teju 500 km garajā jūras piekrastē ligzdo mazāk nekā 100 mazo zīriņu pāru. To skaits diemžēl turpina samazināties, tāpēc Latvijā suga ir kritiski apdraudēta. Pateicoties vairāku pašvaldību ieinteresētībai atjaunot mazo zīriņu populāciju savā novadā, esam slēguši trīs potenciāli labvēlīgākās vietas ar piemērotu dzīvotni šiem putniem. Ja izdosies atjaunot šo teritoriju pievilcību mazo zīriņu ligzdošanai, tiem līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata”, skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Agrāk Gaujas un Irbes grīvās fiksētas nozīmīgas mazo zīriņu kolonijas. Gaujas grīvā suga pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā. Taču, līdz ar cilvēku skaita palielināšanos un brīvā vaļā palaistu suņu klātbūtni, putni šo teritoriju ligzdošanai vairs neizvēlas.
Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu, tādēļ pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Savukārt pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi, kas drīz pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi, tādēļ var kļūt par vieglu medījumu suņiem.
Jau pērn, kad pirmo reizi tika veikts šis pilotprojekts, varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas. Visticamāk, ka šogad vēl nevarēs redzēt viņus ligzdojam šajās grīvās, jo vispirms mazajiem zīriņiem jāatgūst uzticība šīm teritorijām kā labām ligzdošanas vietām.
2022. gadā pārvaldes inspektori regulāri apsekoja norobežotās grīvas. Pateicoties sabiedrības izpratnei un vēlmei atbalstīt dabas daudzveidības atjaunošanu, apzināta aizlieguma neievērošana tika konstatēta tikai atsevišķos gadījumos.
Pludmales norobežošana veikta ar pārvaldes īstenotā LIFE REEF jeb “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” projekta līdzfinansējumu. LIFE REEF projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 km² platībā. Plašāka informācija pieejama LIFE REEF interneta vietnē reef.daba.gov.lv.
