No 9.līdz 13.maijam Svilengradā (Bulgārija) norisinājās 11.Starptautiskā susuru konference, kurā ar Latvijas pieredzi susuru sugu izpētē un saglabāšanā iepazīstināja Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta LIFE-IP LatViaNature eksperts, zoologs Valdis Pilāts.
Konference notiek reizi trijos gados, tā pulcē zinātniekus, dabas aizsardzības speciālistus, dabas pētniekus un brīvprātīgos no daudzām, galvenokārt, Eiropas valstīm, lai dalītos atklājumos, idejās un pieredzē, kā nodrošināt susuru sugu saglabāšanos ilgtermiņā.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām sugām kā mazais jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) un meža susuris (Dryomys nitedula), kas iekļautas Eiropas Savienības (ES) Biotopu direktīvas pielikumos un līdz ar to prasa no ES dalībvalstīm lielāku atbildību to saglabāšanā. Tāpat minētās susuru sugas kalpo kā bio-indikatori dzīvotņu kvalitātei un vides integritātei.
Savā ziņojumā “Susuru sugu statusa izmaiņas Latvijā pēdējo trīs gadu desmitu laikā” Valdis Pilāts iepazīstināja ar Latvijā un projektā pielietotajām metodēm susuru sugu statusa izmaiņu novērtēšanā, kas Latvijā sākās no 1993.gada, kā arī iegūtajiem rezultātiem. Būtiski, ka zināšanas par susuriem, īpaši meža un lazdu, kopš šī laika ir ievērojami uzlabojušās. Dimežēl jāsecina, ka no Latvijas ir pazudusi viena no četrām susuru sugām – dārza susurs.
Kāpēc tik daudz dabas pētnieku interesē susuri? Valdis Pilāts norāda, ka “susuri dzīvo cilvēka acij slēptu dzīvi, lielāko dzīves daļu pavadot guļot. Tie vieni no pirmajiem reaģē uz cilvēka pāridarījumiem dabai un klimata pārmaiņām. Tie prot uzdot jautājumus, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu, piemēram, pirms gandrīz 100 gadiem parastākais dobumperētāju drauds bija dārza susuris, bet jau vairākus gadu desmitus tas nav atrodams ne tikai Latvijā, bet visā tā kādreizējā areāla ziemeļu un arī lielā daļā areāla dienvidu daļā. Meklēt atbildes labākai cēloņsakarību izskaidrošanai palīdz arī “prāta vētras”, kas dzimst šādās konferencēs”.
Šobrīd Latvijā ir sastopamas trīs susuru dzimtas sugas, kuras visas iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā. Monitoringa dati par 2020. gadu liecina, ka samazinās mazo grauzēju skaits un to apdzīvotās teritorijas. Projektā LatViaNature mazajam jeb lazdu susurim un meža susurim tiks noteikti valstiskas nozīmes aizsardzības mērķi. Šādi mērķi tiks izstrādāti arī citām sugām atbilstoši direktīvai.
Saite uz konferences interneta vietni: https://dormouseconference.habitatfoundation.org/
Konferences tēzes (Latvijas referāti) >>>
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.