Publicēts: 03.08.2020.
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā meža ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.
Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē vispārīgie noteikumi par Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Nīcgaļu meži” paredzētas normas.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” izveidots 2004. gadā Latvijā un Eiropā nozīmīgu aizsargājamo mežu, zālāju un ūdeņu biotopu, retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populāciju un to dzīvotņu saglabāšanai. Ainavu apvidus teritorijas ainavas ir novērtētas kā tipiskas līdzenumu mežu ainavas, kuru vērtīgākie elementi ir Nīcgales Lielais akmens, Saušupes palienes pļavas un platlapju meži, ainaviski nozīmīgs ir ceļš uz Nīcgales Lielo akmeni. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” teritorijā ir reģistrēti astoņi Eiropas Savienības nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājamie biotopi ar kopējo platību 133,53 ha. Teritorijā reģistrētas 33 īpaši aizsargājamas sugas, septiņas augu sugas, trīs ķērpju sugas, viena sūnu suga, desmit bezmugurkaulinieku sugas un 19 putnu sugas.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt tā dabas, ainavas un kultūrvēsturiskās vērtības, nodrošinot gan neiejaukšanos dabas procesos, gan aktīvi apsaimniekojot zālājus un bioloģiski jaunās mežaudzes, saglabājot un uzlabojot teritorijas biotopu un sugu daudzveidību, saglabājot un uzlabojot ainavas vērtības, kā arī līdzsvarojot dabas aizsardzības un sociālekonomiskās intereses un novēršot biotopu fragmentāciju.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt divas funkcionālās zonas – dabas lieguma zonu un ainavu aizsardzības zonu.
Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, zālāju un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes. Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu un sekmētu aizsargājamo ainavu apvidus teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos.
Veicot izpēti, eksperti secināja, ka veci jaukti platlapju meži ir ainavu apvidus izplatītākais aizsargājamais biotops. Platlapji, jo sevišķi oši, un apses ir nozīmīgi aizsargājamo tauriņu sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai. Līdz ar to noteikumu projekts paredz aprobežojumus meža atjaunošanai un kopšanai, lai veicinātu platlapju koku sugu un apses izplatību. Mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu. Izpētē tika secināts, ka teritorijā nav vēlama meža dzīvnieku piebarošanas vietu ierīkošana esošajās aizsargājamo augu atradnēs, kā arī aizsargājamos biotopos vai to tuvumā, tādejādi noteikumu projekts paredz, ka dzīvnieku piebarošanas vietu izvietošana iespējama ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju laika posmā no 1. decembra līdz 1. martam vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamos biotopus.
Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē. Aizsargājamo ainavu apvidū “Nīcgaļu meži” teritorijā esošo zemju īpašnieks ir valsts Zemkopības ministrijas personā un to apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.