Publicēts: 16.08.2018.
Foto: Agate Daiga Ozoliņa
Ar līdz šim Latvijā neizmantotas metodes palīdzību dabas pētniekiem šovasar izdevies noskaidrot daudz jaunu un nezināmu datu par retu un aizsargājamu sikspārņu sugu – Eiropas platausi (Barbastella barbastellus). Jauniegūtā informācija ļaus daudz precīzāk un pamatotāk sagatavot topošo šīs sugas aizsardzības plānu.
Sugas aizsardzības plāna izstrāde Eiropas platausim ir viens no pasākumiem Dabas skaitīšanā, kuras ietvaros notiek ne tikai dabas vērtību un biotopu uzskaite un inventarizēšana, bet arī sugu aizsardzības plānu sagatavošana.
Šovasar pētījumu laikā Kokneses un Pļaviņu novadā jūlijā ar raidītājiem tika aprīkoti astoņi platauši, un nedēļas garumā zinātnieki novēroja šo nakts lidoņu paradumus. Līdz šim bija zināmas tikai uz pirkstiem saskaitāmas ziemošanas vietas, bet pilnīgi nekas par tik ļoti retās sikspārņu sugas dzīvi vasarā. Pētījuma rezultātā izdevās atrast četrpadsmit sikspārņu slēptuves kokos un vēl divas ēkās.
Viens no Latvijas vadošajiem sikspārņu pētniekiem, plāna izstrādātājs, zinātnieks Viesturs Vintulis ieskicē, ka kopumā padarītais ir milzu veiksme.
“Atklājumi lika pārdomāt, ko mēs vispār par kādu sugu zinām. Līdzšinējais priekšstats par plataušiem bija kā ar platlapjiem saistītu sugu, par ko liecināja arī šīs sugas atradumi muižu parkos. No literatūras zinājām, ka tā ir galvenokārt koku “spraugu” suga, kas retāk apmetas ēkās. Bet rezultāti pārsteidza jau pirmajā dienā! Lai arī atrastās slēptuves – aiz koku mizas – atbilda tam, kas bija lasīts literatūrā, pilnīgi negaidīts izrādījās gan šo slēptuvju biotops, gan koku suga. No septiņiem mītnēs atrastajiem sikspārņiem pieci vienmēr apmetās priedēs vidēji vecā un vecā boreālā egļu-priežu mežā, kurā netrūka nokaltušu priežu ar atlupušu, nokritušu mizu. Tikai viens sikspārnis izrādījās “izlēcējs” un alternatīvi apmetās aiz egles mizas, divreiz nokaltušā melnalksnī un divreiz ēkas bēniņos. Vēl cits sikspārnis vienīgajā atrašanas reizē arī apmetās ēkā,” stāsta V. Vintulis.
Bez mītņu atradumiem noskaidroti arī attālumi, kurus šīs sugas sikspārņi veic nakts laikā pēcvairošanās sezonā – vidēji vismaz pusotru kilometrus no noķeršanas vietas. Rekordiste bija vienīgā ar raidītāju aprīkotā mātīte, kura sākumā apmetās piecus kilometrus no noķeršanas vietas, pēc tam atgriežoties tuvāk. Apstiprinājies arī literatūrā lasītais, ka platauši maina slēptuves gandrīz katru dienu un tikai dažos gadījumos uzturējās aiz tās pašas mizas divas vai trīs dienas pēc kārtas.
Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne pauž, ka šie atklājumi ir liels solis šo mazo zīdītāju izpētei Latvijā, jo līdz šim informācija bijusi ļoti skopa. “Darbi turpināsies arī nākamgad, bet plāns par šīs īpašās sugas aizsardzību visiem interesentiem elektroniski būs pieejams 2020. gada vidū,” pauž I. Mukāne.
Visi Latvijā mītošie sikspārņi ir cilvēkiem nekaitīgi, pārsvarā darbojas naktīs, un pārtiek no kukaiņiem. Nakts laikā vienīgie lidojošie zīdītāji uzņem barības vielas, kas sastāda trešdaļu no pašu svara, tie var būt pat 600 odi vienas nakts laikā.
Dabas skaitīšanas ietvaros sikspārņu pētniecību veic SIA “Dabas eksperti”, izstrādājot plānus divām no sešpadsmit Latvijā mītošajām sikspārņu sugām – platausainajam sikspārnim un dīķu naktssikspārnim.
Dabas skaitīšanā jeb projektā “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” kopumā iecerēts veikt piecu sugu aizsardzības plānu izstrādi (sugu grupai roņi, dzeņi, pūces un platausainajam sikspārnim un dīķa naktssikspārnim), kā arī dabas aizsardzības plānu izstrādi jau 20 esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.