Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) sākotnējā izvērtējuma secinājumiem, nedēļas nogalē notikušais meža un purva ugunsgrēks nenovēršamas sekas Ķemeru Nacionālajā parkā nav radījis un, pateicoties iesaistīto dienestu operatīvajai rīcībai, uguns nav nodarījusi ievērojamus postījumus.
Pārvaldes eksperti gan uzsver, ka sekas varēja būt arī daudz postošākas un atgādina, ka nacionālā parka teritorijā ir aizliegts kurināt ugunskurus ārpus īpaši ierīkotām un apsaimniekotām vietām, turklāt ugunsnedrošajā periodā no šādām darbībām labāk atturēties pavisam arī vietās, kur citkārt tas atļauts.
“Sausuma dēļ ugunsgrēka sekas varēja būt daudz nopietnākas un dzēšanas darbi – ilgāki. Tikai pateicoties operatīvajai sadarbībai ar Valsts meža dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Ķemeru Nacionālā parka ugunsgrēku izdevies lokalizēt tik īsā laikā, saudzējot daudzas dabas vērtības. Vislielākā pateicība operatīvo dienestu darbiniekiem par profesionālo un kvalitatīvi veikto darbu,” pauž Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājs Andris Širovs.
Meža un purva ugunsgrēks ĶNP teritorijā izcēlās piektdiena, 27. jūlijā, netālu no tūristu iecienītās Kaņiera pilskalna takas – dega Zaļā purva mala dabas lieguma zonā, kā arī ar priežu mežu apaugusi purva malas kāpa. Dzēšanas darbi turpinājās arī sestdien. Svētdien ugunsgrēks tika apdzēsts un nodots Pārvaldes kontrolē.
Kopējā ugunsgrēka platība ir 9,35 ha, taču uguns ir izplatījusies mozaīkveidā, tādēļ ugunsnelaime nevis vienlaidus zonā. Veicot apsekojumu, konstatēts, ka uguns nenovēršamu postu dabai nav paspējusi nodarīt – teritorijā ir vairākas uguns neskartas meža “saliņas”.
“Lai gan mežs šobrīd ir melns un izskatās visai bēdīgi, varam būt diezgan droši, ka daba ar uguns grēkiem tiks galā. Noteikti jāuzsver, ka šajā gadījumā runa nav par saimniecisko mežu, bet gan aizsargājamu dabas teritoriju. Koksnes ieguve šeit nekad nav bijusi plānota, līdz ar to no ekonomiskā viedokļa par finansiāliem zaudējumu šoreiz nav pamata runāt. Atsevišķi mazāki koki gan ies bojā, taču vairums izdzīvos, jo lielākoties skarta tikai koka miza un tās virskārta. Bojāta arī meža zemsedze, taču paredzams, ka tā atjaunosies tuvākajos pāris gados. Par to, ka daļa dabas jau tagad atkopusies, liecina arī apsekojuma laikā atrasts aktīvs un dzīvīgs skudru pūznis. Tobrīd skudru saime jau pilnā sparā turpināja ierastās ikdienas gaitas,” atzīmē Pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Kārlis Lapiņš.
Dabas eksperts vērtē, ka jaunajai situācijai pielāgosies arī citas augu un kukaiņu sugas. Paredzams, ka šeit ieviesīsies tādas degumu mīlošas sūnu sugas kā dzegužlini un deguma apstākļus te veiksmīgi jau sākusi izmantot arī Latvijā retā, īpaši aizsargājamā deguma krāšņvabole, kuras vienīgā iespēja vairoties ir tikko degušā koksnē.
Arī ugunsgrēkā degusī purva platība nav smagi cietusi. “Atšķirībā no Valdgales ugunsgrēkā skartajām purva platībām, kur dega saimnieciskām vajadzībām pielāgots, nosusināts purvs, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā dega dabisks purvs, līdz ar to ir cietusi tikai purva virskārta – purva vaivariņi un dzērveņu mētras. Laimīgā kārtā zemsedze bijusi gana mitra un uguns dziļumā nav paspējusi aiziet,” skaidro K. Lapiņš.
Šaubīgākās ugunsnelaimes skartās vietas pirmdienas pēcpusdienā palīdzēja likvidēt arī spējais negaiss ar lietusgāzēm, taču, lai pārliecinātos, ka dabas teritorijai briesmas vairs nedraud, Pārvaldes pārstāvji uguns skarto teritoriju turpinās uzraudzīt un kontrolēt arī turpmāk.
Apsekojuma laikā izdevies atrast arī vienu no potenciālajiem ugunsnelaimes iemesliem – nelegālas apmetnes vietas paliekas. “Konstatējām, ka kāds šeit pavisam nesen nocirtis nelielu egli un no tās zariem izveidojis zaru būdu. Blakus tai atradām arī ugunskura vietu un maltītes paliekas – konservu kārbu vākus un citus atkritumus Tiešu saistību ar šo ugunsgrēku patlaban nevaram pierādīt, taču uzsveram, ka šādas darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nav atļautas. Uguni drīkst kurt tikai īpaši norādītās un apsaimniekotās vietās, bet šajā karstajā laikā atklātu uguni mežā vispār nav ieteicams izmantot,” saka K. Lapiņš.
Patlaban degušajai teritorijai tuvumā esošos tūrisma objektus – Kaņiera pilskalna taku, kā arī Kaņiera niedrāja laipu un skatu torņus – atkal var droši apmeklēt. Taču jārēķinās, ka ceļa segums posmā “Antiņciems–Kaņiera pilskalna taka” ir sliktā stāvoklī – sauso laikapstākļu dēļ uz ceļa veidojas smilšu sanesumi.
Publicēts: 31.07.2018.