Šajā nedēļas nogalē ir Pasaules Ūdens diena. Dabas aizsardzības pārvalde aicina uz pārgājieniem Rāznas Nacionālajā parkā un Randu pļavās.
Tur varēs iepazīt ledāju darbības pēdas un ietekmi uz Latvijas dabu, kā arī piedalīties interaktīvā spēlē Ķemeru Nacionālajā parkā.
Pasaules Ūdens diena ir 22. martā, un šogad tā ir veltīta ledāju kušanai.
Klimata pārmaiņu dēļ ledāji sarūk, izraisot plūdus, sausumu, zemes nogruvumus un jūras līmeņa celšanos, kas apdraud cilvēkus visā pasaulē.
Pārvalde aicina uz pārgājienu Rāznas Nacionālajā parkā, kur varēs iepazīt ledāja veidotas ainavas, meklēt pavasara pazīmes un diskutēt par klimata pārmaiņām.
Plašāka informācija un pieteikšanās pārgājieniem ir pieejama vietnē www.tiekamiesdaba.lv.
Randu pļavās varēs doties agra rīta pastaigā, lai iepazītu piekrastes ainavu, apsaimniekošanas metodes un novērotu putnus. Randu pļavas ir veidojušās ledāju darbības rezultātā, un tur var redzēt Baltijas jūras priekšgājēju ietekmi.
No 22. marta līdz maija beigām Ķemeru Nacionālajā parkā varēs iepazīt mitrājus, kur izvietoti QR kodi. Noskenējot kodus, varēs piedalīties spēlē un uzzināt vairāk par mitrājiem.
Pirms vairāk nekā 10 tūkstošiem gadu Latvijas teritoriju klāja ledājs, un tā atstātās pēdas joprojām redzamas daudzviet.
Ledāju darbības pēdas – reljefa formas, laukakmeņi, smilts-grants atradnes, upju ielejas, ezeri un purvi – ir sastopami visā Latvijas teritorijā.
Ledāju darbība ir veidojusi Latvijas ainavu un dabas daudzveidību.
Ledāju kušanas ūdeņi ir veidojuši zemienes, bet senie ledāja baseini kļuva par ezeriem un purviem, piemēram, Lubānas un Rāznas ezeru.
Latvijas lielākās upes, piemēram, Daugava un Gauja, plūst pa ledāju veidotām senlejām, bet Baltijas jūras piekraste ir pēcleduslaikmeta ūdens kustību rezultāts.