Publicēts: 10.03.2020.
Foto: Latvijas Mednieku savienība
Mūžības ceļos 7. martā devies mežzinātņu doktors, viens no Gaujas Nacionālā parka izveidotājiem un pirmais direktors Gunārs Skriba.
Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultātes absolvēšanas, Gunāra Skribas mūžs bija saistīts ar mežsaimniecību un dabas aizsardzību. Vispirms, kā mežzinis strādājis dzimtajos Dzelzāmura mežos, bet vēlāk kā inženieris un direktora vietnieks Jaunjelgavas MRS. 1974. gadā, kad tika nodibināts Gaujas Nacionālais parks, Gunārs Skriba kļuva par tā pirmo direktoru un šajā amatā nostrādāja līdz 1984. gadam. Arī vēlāk līdz pat 2000. gadam viņš ieņēma dažādus vadošus amatus GNP administrācijā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2000. gadā Gunārs Skriba kļuva par pirmās privātās staltbriežu audzētavas “Staltbrieži” izveidotāju un sarakstīja grāmatu “Staltbriežu izcelsme, izplatība un audzēšana Latvijā”.
2013. gada intervijā žurnālam Vides vēstis, stāstot par Gaujas Nacionālā parka izveidošanu, viņš stāstīja: “Manuprāt, lielākais un paliekošākais devums ir tas, ka izveidojām vairākus rezervātus, kā arī pasargājām Gaujas senleju no dārziņu kooperatīviem un vasarnīcām. Ja nebūtu nodibināts nacionālais parks, nebūtu radīti četri unikāli dabas rezervāti – Nurmižu gravu rezervāts, Roču lielais rezervāts, Sudas purva un Krimuldas rezervāts. Tie ir unikāli dabas kompleksi, kas jau 40 gadu ir paši par sevi, tur daba pati sevi veido, līdzīgi kā Slīteres rezervāts, kam nu jau 90 gadu. Ar katru gadu mūsu rezervāti kļūs tikai vērtīgāki. Nacionālā parka nopelns ir arī tas, ka rezervātus izdevās saglabāt tad, kad atjaunoja privātīpašumus. Mūsu rezervāti aizņem 4–5% nacionālā parka teritorijas, bet arī te trešā daļa bija privātīpašumi. Ja privātīpašnieki atgūtu atpakaļ šos mežus un purva daļas, stingro aizsardzības režīmu nodrošināt nebūtu iespējams. Mēs devām pretī zemi citur, un rezervāti tika saglabāti. Ja nenāks kādi brīnumi, tad šīm vietām uz mūžīgiem laikiem nodrošināta aizsardzība.(..) Ja nebūtu nodibināts Gaujas Nacionālais parks, visos Gaujas ielokos tagad būtu vienas vienīgas sādžām līdzīgas pilsētiņas, asfaltētas ielas un ne tuvu tāds dabiskums kā tagad. Tikai pateicoties nacionālā parka statusam, izdevās nosargāt Gaujas senleju. Tolaik pie Ērgļu klintīm jau bija nosprausti pamati, aizvilkts ūdens pievads, lai celtu milzīgu tūrisma bāzi. To arī izdevās nobloķēt. Ungura ezera viens krasts tajā laikā jau bija apbūvēts ar mājiņām – izskatījās kā sādža. Tomēr tās mājiņas izdevās nojaukt un saglabāt ezera dabiskumu”.
Par nozīmīgo ieguldījumu medniecības un dabas aizsardzības jomā Latvijā Gunāram Skribam piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, kā arī Gada balva medniecībā nominācijā “Par mūža ieguldījumu”.
Dabas aizsardzības pārvalde izsaka visdziļāko līdzjūtību Gunāra Skribas piederīgajiem. Izvadīšana – ceturtdien, 12. martā plkst. 12.00 no Siguldas luterāņu baznīcas.