Publicēts: 01.11.2017.
LIFE projektā “Mitrāji” ir uzsākta viena no projekta nozīmīgākajām aktivitātēm – hidroloģiskā režīma stabilizēšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Viena no projekta teritorijām ir Sudas-Zviedru purvs, kurā aizsprostu būvi plānots veikt šā gada novembrī. Par šo aktivitāti atbild projekta partneris SIA "E-Būvvadība". Lai stabilizētu degradēto purva daļu hidroloģisko režīmu un radītu labvēlīgus apstākļus purva veģetācijas atjaunošanās procesam purva degradētajās vietās, uz grāvjiem tiks izbūvēti 67 kūdras un koka aizsprosti. Rezultātā tiek radīti labvēlīgi apstākļi, lai purva veģetācija varētu atjaunoties susināšanas ietekmētajās daļās un purvā tiktu saglabāts stabils ūdens līmenis.
Lai stabilizētu degradēto purva daļu hidroloģisko režīmu un radītu labvēlīgus apstākļus purva veģetācijas atjaunošanās procesam purva degradētajās vietās, tiek izbūvēti kūdras un koka aizsprosti un nosusināšanas grāvjiem. Rezultātā tiek radīti labvēlīgi apstākļi, lai purva veģetācija varētu atjaunoties susināšanas ietekmētajās daļās un purvā tiktu saglabāts stabils ūdens līmenis.
Aizsprostu izbūve projekta ietvaros ir teju pabeigta Bažu purvā Slīteres Nacionālajā parkā, darbus šī gada nogalē plāno veikt arī dabas liegumā "Ziemeļu purvi".
Līdz šim veikta teritorijas hidroloģiskā režīma un augāja izpēte, modelētas ūdens līmeņa izmaiņas, izstrādāts tehniskais projekts, kā arī Sudas-Zviedru purva apsaimniekošanas plāns. Lai novērotu izmaiņas veģetācijā un purvu hidroloģiskajā režīmā, ierīkotas ūdens līmeņa mērīšanas akas, kur automātiski tiek reģistrēts ūdens līmenis, kā arī veikts veģetācijas monitorings pirms aizsprostu būves.
Sudas-Zviedru purvā veikta vēl kāda aktivitāte – sfagnu reintrodukcija, kas īstenota sadarbībā ar SIA "LAFLORA" un Līgatnes pašvaldību, piedaloties projekta komandai un ekspertiem no projekta LIFE "Restore". Sfagni ievākti Drabiņu purvā Jelgavas novadā un pārvesti uz Sudas-Zviedru purvu.
Sfagni ir atslēgas elements, lai augstajā purvā būtu sastopama tipiskā veģetācija un noritētu raksturīgā ūdens plūsma un siltumnīcas efekta gāzu apmaiņa. Ja purvā cilvēka darbības rezultātā tiek izjaukti dabiskie procesi, degradēšanās izraisa būtiskas izmaiņas augu sastāvā un kūdras uzbūvē. Arī Sudas-Zviedru purvā pie meliorācijas grāvjiem pie Muižnieku ezera novērojama kūdras mineralizēšanās un netipiskas veģetācijas ieviešanās, kurā dominē virši, vaivariņi, meža sūnas un ķērpji. Tādēļ, lai novērstu tālāku vides pasliktināšanos un veicinātu ātrāku aktīva augstā purva attīstīšanos, vairākās vietās tiek reintroducēti sfagni.
Pēc hidroloģiskā režīma stabilizēšanas, aizsprostojot meliorācijas grāvjus, un pakāpeniskas kūdras samitrināšanās grāvju tuvumā, sfagnu segums pieaugs un radīs piemērotu vidi arī citiem augstā purva augiem, piemēram, rasenēm, dzērvenēm un baltmeldriem.
Latvijā daļa augsto purvu ir atstāti to dabiskajā vidē un tajos tiek novērsta cilvēka saimnieciskās darbības ietekme. Tomēr daļu purvu izmanto kūdras ieguvei, arī Drabiņu purvu Jelgavas novadā, ko apsaimnieko SIA "Laflora". Drabiņu purvā plānota kūdras izstrādes paplašināšana vēl neskartajā purva daļā. Lai piekļūtu kūdras slānim, nepieciešams noņemt visu esošo veģetāciju. Lai šie purva augi neaizietu bojā, tie savākti un pārvesti uz Sudas-Zviedru purvu, dodot iespēju turpināt augt jaunajā vidē.