Publicēts: 06.04.2018.
Iestājoties siltam laikam, Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka kūlas dedzināšana kā apsaimniekošanas metode nav atbalstāma. Ilgstoši izmantota, dedzināšana negatīvi ietekmē augsnes auglību. Ar laiku mainās augu sugu sastāvs un samazinās to daudzveidība. Zālājs kļūst līdzīgs nezālieņu augājam.
Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidības vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas. Attiecīgi mazinās arī dabas estētiskā vērtība – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidība. Bieža dedzināšana var veicināt arī invazīvo sugu izplatīšanos.
Sadegot organiskajām vielām, tiek radīts mēslošanas efekts, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Turklāt kūlas dedzināšana nodara kaitējumu apkārtējai videi - izmeši gaisā, nekontrolēti izdegušas platības, sadegušas un iznīcinātas aizsargājamas dabas vērtības.
Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore skaidro: “Lai gan dabā nav tikai balts vai melns, neviens dabas aizsardzības speciālists neatbalsta regulāras pļaušanas aizvietošanu ar kūlas dedzināšanu. Turklāt pērnās zāles dedzināšana bez turpmākas mērķtiecīgas apsaimniekošanas, piemēram, pļaušanas vai noganīšanas, nedod ilgtermiņa rezultātus.” Lai pavasarī neveidotos kūla, zemes īpašniekiem ir regulāri jāsakopj savi īpašumi. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidojas sausā zāle un nav nepieciešama dedzināšana.
Lai gan uguns ir dabas sastāvdaļa un ir sugas, kuru sastopamība ir tieši atkarīga no uguns (piemēram, Degumu krāšņvabole), tomēr uzsveram, ka tā ir nepieciešama tikai specifiskām sugām un specifiskās vietās. Uguns izmantošana dabas saglabāšanā pieļaujama tikai unikālos gadījumos speciālistu, tai skaitā, ugunsdzēsēju, uzraudzībā.
Vairāk par pļavu apsaimniekošanu un ieteicamajām metodēm iesakām lasīt Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādātajās vadlīnijās aizsargājamo biotopu saglabāšanai Latvijā “Dabiskās pļavas un ganības” http://nat-programme.daba.gov.lv/public/lat/publikacijas_un_dokumenti/#vadlinijas