Publicēts: 19.10.2017.
Lai pēc iespējas mazinātu ošlapu kļavas tālāku izplatību Krustkalnu dabas rezervātā, Dabas aizsardzības pārvalde šoruden turpināja jau pavasarī iesāktos darbus šīs Latvijai neraksturīgās koku sugas ierobežošanā.
Pavasarī vienā no rezervāta teritorijā bijušajām mājvietām kļavas izcirstas, taču ar to vien nav līdzēts, jo celmi dzen kuplas atvases. Kā nākamo soli cīņā pret invazīvo sugu, Pārvaldes speciālisti līdz augsnes virskārtai nofrēzēja koku celmus, lai tie netraucētu turpmāku pļaušanu, zāles novākšanu vai noganīšanu.
Ošlapu kļava Acer negundo Latvijā ir invazīva suga. Šim kokam īpaši patīk cilvēku nepieskatītas urbānas ainavas, tomēr tās ieviešas arī citviet. Plašās invāzijas dēļ ošlapu kļavu botāniķi reizēm jau sauc par "jauno latvāni”.
Tas ir ātraudzīgs vidēja lieluma koks vai daudzstumbrains krūms, kas var sasniegt 12 līdz 15 metru augstumu. Dabiskais izplatības areāls šai koku sugai ir Ziemeļamerika. Latvijā ošlapu kļavas savu izplatību sāka jau 20.gadsimta pirmajās desmitgadēs, sākotnēji dārzos un apstādījumos, tomēr mūsdienās tās jau plaši izplatījušās arī savvaļā, iespiežoties dabiskajos biotopos.
Krustkalnu dabas rezervāts izveidots, lai aizsargātu Latvijai raksturīgo mežu un ūdeņu ekosistēmu kompleksa bioloģisko daudzveidību, kas izveidojusies uz savdabīgām ģeoloģisko veidojumu reljefa formām, daudzveidīgu meža tipu mozaīku un ar saldūdens kaļķiem saistītos biotopus un sugas, kā arī rezervāta kultūrvēsturiskās vērtības un ainavu kopumā.