Ministru kabinets ir apstiprinājis jaunus noteikumus par kārtību, kādā lauksaimniekiem pietiekties kompensāciju saņemšanai par nemedījamo un migrējošo sugu nodarītajiem zaudējumiem un līdz ar to darbosies jaunas normas gan zaudējumu aprēķināšanā, gan pieteikumu iesniegšanā.
Jaunie noteikumi tika pieņemti pagājušajā nedēļā un tie stāsies spēkā trešdien, 24. februārī.
Būtiskākās izmaiņas saistītas ar akvakultūrai nodarīto zaudējumu novērtēšanas un aprēķināšanas kārtību un turpmāk faktisko zaudējumu noteikšana par zivjēdājputnu un ūdru nodarītajiem zaudējumiem būs objektīvāka un reālajai situācijai atbilstošāka.
“Šīs ir ilgi gaidītas pārmaiņas. Līdz šim zivjaudzēšanā vienādas kompensācijas varēja saņemt gan tad, ja dīķos tika konstatēts viens jūraskrauklis, gan tad, ja līdzīgā platībā “ganījās” teju pussimts šo ēdelīgo putnu. Vecā kompensāciju sistēma pēc būtības bija analogs “platību maksājumam” un dažkārt darbojās kā ne pārāk godprātīgs peļņas gūšanas avots arī tiem ūdenstilpņu īpašniekiem, kas ar zivju audzēšanu gandrīz nenodarbojās, jo viņu pamatbizness bija kompensācijas. Jaunā kompensāciju aprēķināšanas formula ņem vērā gan putnu sugu skaitu, gan īpatņu skaitu, gan citus apstākļus – tātad kompensāciju tuvina reālo zaudējumu apmēram,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Jaunie noteikumi maina akvakultūrai nodarīto postījumu apmēra aprēķināšanas kārtību. Turpmāk divas reizes mēnesī noteiktos datumos būs jāveic putnu uzskaite, tādējādi precīzāk nosakot zaudējumu apmēru. Jaunā formula ņem vērā konstatēto putnu skaitu, viņu iznīcināto zivju daudzumu atkarībā no putna sugas un attiecīgi zaudēto zivju pašizmaksas. Savukārt ūdra nodarītos zaudējumus aprēķinās gada griezumā, nevis ik mēnesi kā līdz šim. Vienlaikus tomēr noteikts, ka ūdra klātbūtnei jābūt konstatētai vismaz trīs uzskaites mēnešos, lai arī komisijai būtu iespēja pārliecināties par šīs aizsargājamās sugas klātbūtni.
Turpmāk akvakultūras nozarē arī tiks atcelts nosacījumus par de minimis piemērošanu un spēkā būs norma, ka izmaksājamās kompensācijas apmērs nedrīkst pārsniegt akvakultūras nozares uzņēmuma ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Tas nodrošinās, ka uzņēmuma pamatienākumi ir no gūtās peļņas, realizējot produkciju, nevis no valsts izmaksātajām kompensācijām par zaudējumiem.
Izmaiņas skars arī augkopības nozarē izmaksājamās kompensācijas, kas saistītas ar migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem. Aprēķinos ņems vērā izejvielu izmaksas un mašīnu un roku darba izmaksas, bet netiek iekļautas izmaksu pozīcijas, kas saistītas ar graudu apstrādi. Savukārt par biškopībai nodarītajiem postījumiem papildus izmaksās kompensāciju ne tikai par izpostītajām bišu saimēm, bet arī par lāča sabojāto stropu remonta izmaksām.
Attiecībā uz visām nozarēm, kur nemedījamo un migrējošo sugu pārstāvji var nodarīt zaudējumus, turpmāk būs noteikts, ka kompensācijas apmērs nepārsniedz 80% apmēru no aprēķinātā zaudējumu apmēra.
“Jaunā kompensāciju aprēķināšanas kārtība savā būtībā ietver arī vēl kādu principu – uz kompensāciju par dabas faktoru nodarītajiem zaudējumiem varēs pieteikties tikai pretendenti, kuri paši būs pietiekami godprātīgi savā attieksmē pret dabu un rīcībā ar savu īpašumu,” piebilst A. Svilāns.
Kompensācijas varēs arī neizmaksāt, ja tiks konstatēts, ka zemes īpašnieks vai lietotājs ir ļaunprātīgi veicinājis zaudējumu rašanos vai to apmēra palielināšanos. Kompensāciju ir tiesības saņemt tikai tādā gadījumā, ja ir veikti aizsardzības pasākumi un ir ieviestas saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai zaudējumus novērstu vai samazinātu. Piemēram - teritorijas norobežošana, putnu atbaidīšana. Ierobežojumi saņemt kompensācijas būs, ja pieteicējs nebūs nomaksājis tam uzliktos sodus par pārkāpumiem vides jomā vai ir krimināli sodīts par nodarījumiem pret dabu un vidi.
