Publicēts: 04.12.2017.
Pirms vairākiem gadiem zinātnieku uzraudzībā veiktā koku gredzenošana, lai tādā veidā palīdzētu rasties sausokņiem un kritalām, palīdzējusi vairot bioloģisko daudzveidību Gaujas Nacionālajā parkā (turpmāk – GNP) un bagātinājusi Eiropas nozīmes aizsargājamos mežu biotopus ar jaunām dzīvotnēm tūkstošiem augu un dzīvnieku sugām.
Programmas LIFE+ projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” GNP teritorijā pirms vairākiem gadiem apsekoti vecie un dabiskie boreālie meži un atsevišķās vietās, saskaņā ar biologu secinājumiem, meža strukturālais stāvoklis atzīts par vienkāršotu un kopumā neapmierinošu - mežaudzes, kurās ir maz atmirušās koksnes, vairākums kokaudžu ir viena vecuma.
Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu biotopa stāvokli, šajā vietā bija nepieciešams veicināt mirušās koksnes veidošanos. Lai to panāktu, pēc stingriem zinātnieku norādījumiem, jau pirms vairākiem gadiem veikta tā dēvētā koku “gredzenošana”, kas veicina sausokņu (stāvoši nokaltušie koki) veidošanos. Šādas rīcības mērķis ir panākt, lai vidēji uz vienu hektāru būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes, ja konkrētās mežaudzes specifikas dēļ tā nespēj veidoties dabiskā ceļā.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte, meža ekologs Sandra Ikauniece skaidro, ka stāvoša un kritusī mirusī koksne mežā nepieciešama bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai, galvenokārt, lai tajā varētu pastāvēt stabila un daudzveidīga ekosistēma – augu, kukaiņu un putnu populācija, par ko liecina arī vairākkārtīgi veiktie zinātniskie pētījumi. (Humpray J., Bailey S. 2012. Managing dead wood in forests and woodlands. Forest Commission Practice Guide, Forest Commission, Edinburg; Kuuluvainen T., Aakala T. 2011. Natural forest dynamics in boreal Fennosandia: a review and classification. Silva Fennica 45:823-841.; Kuris M., Ruskule A. 2006. Favourable conservation status of boreal forests: monitoring, assessment, management. Baltic Environment Forum, Tallin.)
“No visām sugām mežā 20% līdz 30% saistītas ar mirušo koksni, tajā skaitā ķērpji, sūnas, sēnes, bezmugurkaulnieki, putni un sīkie grauzēji. Daudzām sugām atmirusī koksne ir gan barības avots, gan barošanās vieta, ligzdošanas vieta un patvērums ziemā,” pauž S. Ikauniece.
Nesenā apsekojuma laikā speciālisti konstatējuši, ka vietā, kur projekta laikā tika veikta koku gredzenošana, mērķis ir sasniegts un ir izveidojusies sausa koksne, kas pēc laika kļūs par kritalām un dos pienesumu dabas dažādības vairošanai mežā.
“Stāvošos nokaltušos kokos var dzīvot dažādas vaboles un citi sīki bezmugurkaulnieki, kuri bieži pārtikā izmanto meža kaitēkļus. Tā kā to dzīvošanai nav piemēroti augoši koki, tad nokaltušu koku klātbūtne, kas ir mājvieta koku kaitēkļu iznīcinātājiem, ir ļoti svarīga meža veselības saglabāšanai. Tāpat šajos nokaltušajos kokos dzīvojošos kukaiņus ēd putni. Dažādu sugu putni savā ēdienkartē izmanto arī koksnei kaitīgos kukaiņus. Vienkārši skaidrojot - ja mežā ir vairāk putnu, varam sagaidīt labāku meža veselību,” piebilst eksperte.
Koku gredzenošana tika veikta valstij piederošā mežā, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā un dabas lieguma zonā, kur nav atļauta koku ciršana saimnieciskiem mērķiem. Sausokņi un kritalas mežā veidojas arī dabiski, taču tas notiek daudz ilgākā laika posmā un tikmēr var ievērojami mazināties no sausas koksnes atkarīgo sugu izplatība. Lieguma zonas tiešais mērķis ir sugām vajadzīgo apstākļu nodrošināšana, kas parasti izdarāms neiejaucoties dabiskajos apstākļos, bet reizēm vajadzīga cilvēka palīdzība atbilstošu apstākļu veidošanā, īpaši ja iepriekš cilvēks ar savu darbošanos ir šādus apstākļus izslēdzis, piemēram, izveidojot plantācijas tipa mežu, kas ir nedraudzīgs gan putnu sugu daudzveidībai, gan vaboļu un citu meža iemītnieku daudzveidībai.
Plašākam ieskatam aicinām iepazīties ar Dabas pārvaldes sagatavoto infografiku par sausās koksnes nozīmi mežā.
Projekts “For-Rest” norisinājās no 2011. Līdz 2016. gadam, to finansēja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un Latvijas Vides aizsardzības fonds, kopējais budžets bija 823 tūkstoši eiro, no kuriem 493 tūkstošus atvēlēja LIFE+ programma. Projekta uzdevumi bija ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu aizsardzības statusa novērtēšana, izmantojot attālās izpētes un biotopu inventarizācijas datus, ilgtermiņa meža biotopu un sugu atjaunošanas un apsaimniekošanas programmu izstrāde un inovatīvu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana prioritāri aizsargājamos mežos, kuros ir apdraudēta dabas aizsardzības vērtība un biotopa vai sugas turpmāka pastāvēšana.